Latvijas inflācija zem 3%: tirgus slēdzas 30. novembrī

Latvijas 2026. gada decembra inflācijas jautājumu izšķirs viens publiski pārbaudāms rādītājs: Eurostat datu kopā PRC_HICP_MANR publicētās SPIC gada pārmaiņas. Prognožu tirgus tiks slēgts 2026. gada 30. novembrī, pirms prognozējamā mēneša sākuma, tādēļ dalībniekiem būs jāizvērtē iznākums, vēl nezinot decembra cenu datus.

Autors: Lathemp redakcija
Publicēts 2026. gada 9. septembrī

Īsi par prognozes nosacījumiem

• Jautājums: vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī būs zem 3%?
• Tirgus slēgšanas datums: 2026. gada 30. novembris.
• “Jā” iznākums: Eurostat publicētais rādītājs ir mazāks par 3,0%.
• “Nē” iznākums: rādītājs ir 3,0% vai lielāks.
• Rezultātu nosaka Eurostat PRC_HICP_MANR datu kopa par Latviju.

Šis ir reputācijas punktu prognožu tirgus, kas palīdz strukturēti vērtēt publiski pieejamu ekonomikas informāciju. Tas nav personisks finanšu padoms un neparedz darījumus ar reālu naudu.

Ko tieši nozīmē inflācija zem 3%

Prognozes jautājumā tiek vērtētas Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa jeb SPIC gada pārmaiņas 2026. gada decembrī. Tas nozīmē, ka 2026. gada decembra patēriņa cenu līmenis tiks salīdzināts ar 2025. gada decembra līmeni.

Ja Eurostat publicēs, piemēram, 2,9%, tirgus iznākums būs “jā”. Ja rādītājs būs 3,0%, 3,1% vai augstāks, iznākums būs “nē”. Robežgadījums ir noteikts nepārprotami: tieši 3,0% netiek uzskatīti par inflāciju zem 3%.

Zemāka gada inflācija nenozīmē, ka cenas kopumā ir samazinājušās. Tā nozīmē tikai to, ka kopējais cenu līmenis ir audzis lēnāk nekā par noteikto slieksni. Arī pie 2,9% gada inflācijas vidējais cenu līmenis joprojām būtu augstāks nekā gadu iepriekš.

Savukārt cenu kritumu kopumā raksturotu negatīvs gada pārmaiņu rādītājs. Atsevišķām preču vai pakalpojumu grupām cenas var sarukt arī tad, ja kopējā inflācija saglabājas pozitīva.

Gada un mēneša inflācija mēra atšķirīgas pārmaiņas

Gada inflācija salīdzina konkrēta mēneša cenu līmeni ar tā paša mēneša cenu līmeni pirms gada. Šajā tirgū svarīgs ir salīdzinājums starp 2026. gada decembri un 2025. gada decembri.

Mēneša inflācija savukārt parāda cenu pārmaiņas pret iepriekšējo mēnesi, piemēram, 2026. gada decembri salīdzinot ar novembri. Decembrī mēneša cenu kustību var ietekmēt sezonālas pārtikas cenas, svētku pieprasījums, izpārdošanas, degvielas cenu svārstības vai komunālo pakalpojumu tarifi.

Abi rādītāji vienlaikus var virzīties dažādos virzienos. Cenas decembrī var pieaugt pret novembri, bet gada inflācija tomēr samazināties, ja cenu kāpums iepriekšējā gada decembrī bijis vēl straujāks. Iespējama arī pretēja situācija: neliels mēneša cenu kritums ne vienmēr nodrošina gada inflāciju zem 3%.

Tādēļ viena mēneša kustība pati par sevi nav pietiekama prognozes atrisināšanai. Izšķirošais būs Eurostat publicētais gada pārmaiņu rādītājs par konkrēto mēnesi.

Kāpēc tiek izmantots SPIC, nevis tikai nacionālais cenu indekss

SPIC ir Eiropas Savienībā saskaņots patēriņa cenu rādītājs. Kopīgā metodika ļauj salīdzināt inflāciju starp Latviju un citām ES valstīm, kā arī veidot eirozonas un visas Eiropas Savienības inflācijas novērtējumus.

Latvijā tiek publicēts arī nacionālais patēriņa cenu indekss. Abi rādītāji novēro patērētāju cenu pārmaiņas, tomēr to tvērums un aprēķina metodikas detaļas var atšķirties. Viena no praktiski nozīmīgām atšķirībām ir izdevumu grupu tvērums un svari, kurus izmanto vidējā cenu groza aprēķinā.

Tāpēc vienā un tajā pašā mēnesī SPIC gada pārmaiņas var nebūt pilnīgi vienādas ar Latvijas nacionālā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņām. Nacionālā statistika var būt ļoti noderīga ekonomiskās situācijas izpratnei, taču tā neaizstāj iepriekš noteikto tirgus atrisināšanas rādītāju.

Šajā jautājumā priekšroka dota SPIC, jo Eurostat to publicē vienotā datu kopā visām valstīm. Tas samazina interpretācijas iespējas: jāatlasa Latvija, 2026. gada decembris un gada pārmaiņu rādītājs.

Kas var virzīt decembra rezultātu uz abām sliekšņa pusēm

Pašlaik nav zināms, kurā pusē 3% robežai atradīsies gala rādītājs. Līdz decembrim cenu dinamiku var mainīt gan ārēji notikumi, gan Latvijas iekšējie faktori.

Ceļš uz “jā” iznākumu

Inflāciju zem 3% varētu veicināt mērenākas enerģijas un pārtikas cenas, vājāks cenu spiediens pakalpojumos vai labvēlīga salīdzinājuma bāze pret 2025. gada decembri. Rezultātu var ietekmēt arī transporta izmaksu kritums vai tarifu pārmaiņas, ja tās pietiekami atspoguļojas kopējā patēriņa grozā.

Tomēr neviena atsevišķa cenu grupa automātiski nenosaka kopējo SPIC. Pat būtisks kritums vienā kategorijā var tikt kompensēts ar cenu kāpumu citā kategorijā.

Ceļš uz “nē” iznākumu

Rādītāju 3,0% vai augstāk varētu uzturēt noturīgs pakalpojumu cenu kāpums, algu izmaksu pārnese cenās, enerģijas sadārdzinājums vai jauns pārtikas cenu spiediens. Nozīme var būt arī nodokļu, administratīvi regulētu tarifu un pasaules izejvielu cenu pārmaiņām.

Prognozi sarežģī salīdzinājuma bāze. Pat bez ārkārtēja cenu lēciena gada inflācija var paaugstināties, ja no divpadsmit mēnešu salīdzinājuma izkrīt iepriekš labvēlīgs periods. Tieši tāpēc tirgus jautājums nav tas pats, kas minējums par cenu kustību tikai 2026. gada decembrī.

Kā inflācijas sastāvs jūtams mājsaimniecības budžetā

Kopējais SPIC ir vidējais rādītājs, bet katras mājsaimniecības pieredze atšķiras. Ietekme ir atkarīga no tā, cik liela ienākumu daļa tiek tērēta pārtikai, mājoklim, transportam un pakalpojumiem.

• Pārtika: bieži pirkumi cenu izmaiņas padara īpaši pamanāmas. Atsevišķu produktu sadārdzinājums var būt daudz lielāks vai mazāks par kopējo inflāciju.
• Enerģija un mājoklis: elektrības, siltuma un gāzes cenas var būt svārstīgas. Tarifus, patēriņu un sezonu mājsaimniecības rēķinos nevar pilnībā raksturot viens gada vidējais rādītājs.
• Transports: degvielas cenas var ātri reaģēt uz naftas tirgu un valūtu svārstībām, bet sabiedriskā transporta, remonta un apdrošināšanas izmaksas var mainīties citā tempā.
• Pakalpojumi: darbaspēka izmaksas būtiski ietekmē ēdināšanu, remontu, atpūtu un personiskos pakalpojumus. Šīs cenas dažkārt reaģē lēnāk nekā enerģijas cenas.

Tādēļ inflācija zem 3% nebūtu solījums, ka katras ģimenes ikmēneša izdevumi pieaugs mazāk par 3%. Mājsaimniecība ar lielu apkures vai transporta izdevumu īpatsvaru var piedzīvot pavisam citu izmaksu dinamiku nekā SPIC vidējais patēriņa grozs.

Praktiskai budžeta izvērtēšanai noder savu izdevumu salīdzinājums pa kategorijām un vienādiem periodiem. Kopējais inflācijas rādītājs sniedz ekonomikas mēroga orientieri, nevis individuālu cenu pārmaiņu aprēķinu.

Kā un kad tiks noteikts gala iznākums

Tirgus tiks slēgts 2026. gada 30. novembra beigās, lai prognoze būtu fiksēta pirms decembra sākuma. Pēc slēgšanas dalībnieku izvēles vairs nemainīsies atkarībā no decembrī novērotajām cenām vai vēlāk publicētās statistikas.

Atrisināšanai izmantos pirmo Eurostat publicēto pilno Latvijas 2026. gada decembra SPIC gada pārmaiņu rādītāju datu kopā PRC_HICP_MANR. Ātrais novērtējums, komentārs preses relīzē vai cita cenu statistika pati par sevi nebūs gala pamats.

Ja decembra vērtība pēc sākotnējās publikācijas tiks labota, atrisināšanai izmantos jaunāko Eurostat vērtību, kas pieejama līdz 2027. gada 28. februārim. Vēlākas revīzijas tirgus iznākumu vairs nemainīs.

Tādējādi pārbaude būs vienkārša: Eurostat datu pārlūkā jāatlasa Latvija, 2026. gada decembris un gada pārmaiņu rādītājs. Vērtība zem 3,0% nozīmēs “jā”; 3,0% vai vairāk nozīmēs “nē”. Nākamais izšķirošais signāls būs pilnais decembra rādītājs un iespējamās tā korekcijas līdz noteiktajam februāra termiņam.

Avots: Eurostat