Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai zem 3%?

Autors: Lathemp redakcija
Publicēts: 2026. gada 4. septembrī

Tuvojoties 2026. gada nogalei, galvenais atskaites punkts būs Centrālās statistikas pārvaldes pirmais paziņojums par decembra patēriņa cenām. CSP savā patēriņa cenu tematiskajā sadaļā publicē Latvijas oficiālos patēriņa cenu indeksus un cenu pārmaiņu datus. Prognozes iznākumu noteiks tas, vai kopējās cenas 2026. gada decembrī būs pieaugušas par mazāk nekā 3,0% salīdzinājumā ar 2025. gada decembri.

Svarīgākie akcenti
– Prognozes jautājums: vai decembra gada inflācija Latvijā būs zem 3,0%?
– Prognozes slēgšanas termiņš ir 2027. gada 10. janvāris.
– JĀ nozīmē CSP publicētu rezultātu zem 3,0%.
– NĒ nozīmē rezultātu 3,0% vai vairāk, arī tieši 3,0%.
– Izšķirošs būs CSP nacionālais patēriņa cenu rādītājs pirmajā decembra paziņojumā.

Ko patiesībā mēra 3% slieksnis

Gada inflācija parāda, kā mainījies vidējais patēriņa cenu līmenis divpadsmit mēnešu laikā. Šajā gadījumā CSP salīdzinās cenu līmeni 2026. gada decembrī ar 2025. gada decembri. Tas nav salīdzinājums ar novembri un nav arī visa 2026. gada vidējā inflācija.

Atšķirība ir būtiska. Cenas gada laikā var kāpt nevienmērīgi: dažos mēnešos pieaugums var būt straujš, citos – neliels vai negatīvs. Decembra gada rādītājs fiksēs tikai abu decembra cenu līmeņu attiecību, tādēļ to ietekmēs arī salīdzinājuma bāze 2025. gada beigās.

Prognozei jāizmanto CSP nacionālais patēriņa cenu indekss. Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss ir paredzēts starptautiski salīdzināmai inflācijas uzskaitei, taču tas nav šīs prognozes atrisināšanas rādītājs. Ja abi mērījumi atšķirsies, noteicošs būs CSP publicētais nacionālais kopējais indekss.

Inflācija zem 3% nenozīmētu, ka cenas kopumā ir atgriezušās iepriekšējā līmenī. Tā nozīmētu tikai to, ka cenu kāpuma temps attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā bijis mazāks par 3,0%. Arī 2,9% inflācija nozīmē augstāku vidējo cenu līmeni nekā gadu iepriekš.

Pārtika, mājoklis, transports un pakalpojumi veido kopējo rezultātu

Patēriņa cenu indekss apkopo daudzu preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas vienā svērtā rādītājā. Lielāka nozīme tajā ir izdevumu grupām, kurām mājsaimniecības kopumā tērē lielāku budžeta daļu. Tādēļ vienas preces sadārdzinājums pats par sevi vēl nenosaka visas Latvijas inflāciju.

Pārtikas un mājokļa cenu ietekme

Pārtikas cenas ir īpaši pamanāmas, jo pārtiku pērk bieži. Rezultātu var mainīt gan vietējās ražošanas izmaksas, gan izejvielu cenas, raža, enerģija, loģistika un mazumtirdzniecības cenu politika. Atsevišķu produktu cenu kritums var pastāvēt līdzās citu produktu sadārdzinājumam.

Mājokļa izdevumos nozīmīgas ir elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, ūdensapgādes un ar mājokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu cenas. Auksts decembris var palielināt ģimenes faktisko rēķinu pat tad, ja vienas patērētās vienības cena nemainās. Indekss mēra cenu pārmaiņas, nevis konkrētas mājsaimniecības patērēto siltuma vai elektrības daudzumu.

Degviela, transports un pakalpojumu cenas

Transporta grupu var strauji ietekmēt degvielas cenas, kuras saistītas ar naftas tirgu, valūtu kursiem, nodokļiem un piegādes izmaksām. Vienlaikus transporta izdevumos ietilpst arī transportlīdzekļi, remonts, rezerves daļas un pasažieru pārvadājumi.

Pakalpojumu cenas nereti mainās pakāpeniskāk. Tās var ietekmēt darbaspēka izmaksas, telpu noma, enerģija un pieprasījums. Ja preču cenu spiediens mazinās, bet pakalpojumi turpina sadārdzināties, kopējā inflācija var saglabāties tuvu 3% robežai.

Divi iespējamie decembra inflācijas scenāriji

Robeža ir stingra, tādēļ iznākumu var izšķirt viena procentpunkta desmitdaļa. Vērtēts tiks CSP paziņojumā redzamais publicētais rādītājs, nevis aprēķins no noapaļotām atsevišķu preču grupu pārmaiņām.

Kas varētu novest pie rezultāta zem 3%

JĀ scenāriju atbalstītu plašāka cenu spiediena mazināšanās vairākās lielās izdevumu grupās. Tam varētu palīdzēt stabilākas enerģijas un degvielas cenas, lēnāks pārtikas sadārdzinājums un mērenāks pakalpojumu cenu kāpums.

Svarīga būs arī 2025. gada decembra salīdzinājuma bāze. Ja kādas izmaksas iepriekš jau bija paaugstinātas, to nemainīgs līmenis 2026. gada nogalē var samazināt gada inflācijas tempu. Šāds bāzes efekts nemazina rēķina summu, bet var pazemināt gada pārmaiņu procentu.

Rezultāts zem 3% kļūtu ticamāks, ja cenu kāpums nebūtu koncentrēts tikai dažās lētākās preču grupās, bet palēninātos arī mājokļa, pārtikas un pakalpojumu izdevumos. Tomēr pirms CSP decembra datiem to nevar uzskatīt par zināmu iznākumu.

Kas varētu noturēt inflāciju pie 3% vai augstāk

NĒ scenārijs iespējams, ja gada beigās vienlaikus sadārdzinās vairākas mājsaimniecībām svarīgas pozīcijas. Energoresursu cenu pieaugums, augstākas pārtikas ražošanas izmaksas vai noturīgs pakalpojumu sadārdzinājums varētu pacelt kopējo indeksu līdz 3,0% robežai vai virs tās.

Inflāciju var ietekmēt arī administratīvi noteiktu tarifu un nodokļu izmaiņas. To ietekmes apmērs būtu atkarīgs no spēkā stāšanās datuma, attiecīgās izdevumu grupas svara patēriņa grozā un pārējo cenu virzības.

Atsevišķs straujš sadārdzinājums ne vienmēr būs pietiekams. Piemēram, degvielas cenu lēciens var tikt līdzsvarots ar zemākām enerģijas vai pārtikas cenām. Tādēļ drošu secinājumu nevar izdarīt pēc vienas degvielas uzpildes stacijas, veikala čeka vai komunālo pakalpojumu rēķina.

Kāpēc katras mājsaimniecības pieredzētā inflācija atšķiras

CSP kopējais indekss raksturo vidējo cenu kustību noteiktā patēriņa grozā. Konkrētas ģimenes izdevumu struktūra var būt ļoti atšķirīga. Mājsaimniecība, kas lielu ienākumu daļu tērē pārtikai un apkurei, cenu pārmaiņas var izjust citādi nekā cilvēks, kura budžetā lielāks īpatsvars ir transportam, īrei vai atpūtas pakalpojumiem.

Arī dzīvesvieta un mājokļa veids maina pieredzi. Sabiedriskā transporta lietotāju mazāk skar degvielas cenu svārstības, savukārt regulāram autobraucējam tās var būt viens no redzamākajiem ikmēneša izdevumiem. Centralizētās siltumapgādes, elektriskās apkures un malkas apkures izmaksas arī neveidojas vienādi.

Pirktspēju nosaka ne tikai inflācija, bet arī ienākumu pārmaiņas. Ja mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi aug lēnāk par tās personiski piedzīvoto cenu kāpumu, nopērkamais preču un pakalpojumu apjoms sarūk. Ja ienākumi palielinās straujāk, pirktspēja var uzlaboties arī laikā, kad cenas turpina kāpt.

Tādēļ rādītājs zem 3% nebūtu automātisks apliecinājums, ka visām ģimenēm kļuvis vieglāk segt ikdienas izdevumus. Tas būtu signāls par kopējā cenu pieauguma tempa palēnināšanos, nevis universāls katra personiskā budžeta vērtējums.

Kā tiks fiksēts galīgais iznākums

Prognoze tiks slēgta 2027. gada 10. janvārī. Pēc tam jāgaida CSP pirmais oficiālais paziņojums par 2026. gada decembra patēriņa cenu pārmaiņām. Ja publicēšana notiks vēlāk, iznākums paliks neatrisināts līdz attiecīgā paziņojuma pieejamībai.

Noteicošā būs kopējā patēriņa cenu gada pārmaiņa nacionālajā indeksā. Rezultāts zem 3,0% nozīmēs JĀ; 3,0% vai vairāk nozīmēs NĒ. Mēneša pārmaiņa, gada vidējā inflācija, atsevišķas patēriņa grupas vai Eurostat saskaņotais indekss šo iznākumu neaizstās.

Tieši pirmajā CSP paziņojumā norādītais decembra gada rādītājs būs galīgais atskaites punkts. Līdz tam pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu cenu dati var palīdzēt novērtēt virzienu, taču tie nevar priekšlaikus noteikt atbildi.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde