ECB 10. septembrī: vai samazinās kādu galveno likmi?

Eiropas Centrālās bankas publiskais kalendārs nosaka nākamo būtisko atskaites punktu Latvijas kredītņēmējiem: 2026. gada 10. septembrī ECB Padome paziņos monetārās politikas lēmumu. Ja tiks samazināta vismaz viena no trim galvenajām procentu likmēm, prognozes rezultāts būs JĀ. Tomēr pat šāds lēmums nenozīmētu, ka katra mainīgas likmes kredīta maksājums saruks uzreiz vai tieši tādā pašā apmērā.

Autors: Lathemp ekonomikas redakcija

Īsi par 10. septembra prognozi

• Jautājums: vai ECB samazinās vismaz vienu no trim galvenajām procentu likmēm?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembra monetārās politikas paziņojums.
• JĀ: samazināta vismaz viena galvenā likme pret līmeni tieši pirms sanāksmes.
• NĒ: visas trīs likmes atstātas nemainīgas vai neviena no tām nav samazināta.
• Rezultāts: to noteiks ECB publicētais monetārās politikas lēmums un oficiālā likmju tabula.

Pašlaik izmantotie ECB avoti apstiprina sanāksmes datumu, galveno likmju definīcijas un vietu, kur tiks publicēts lēmums. Tie paši par sevi neparedz, kā ECB Padome balsos septembrī, tādēļ JĀ un NĒ scenāriji jāvērtē atsevišķi no jau zināmajiem faktiem.

ECB lēmumā jānošķir trīs galvenās procentu likmes

Ikdienas ziņās bieži tiek lietots saīsinājums „ECB likme”, taču ECB oficiāli publicē trīs dažādas galvenās procentu likmes. Katrai ir sava funkcija eirozonas banku sistēmā, un prognozes iznākumam pietiks ar samazinājumu kaut vienā no tām.

• Noguldījumu iespējas likme attiecas uz naudu, ko bankas uz nakti nogulda centrālajā bankā.
• Galveno refinansēšanas operāciju likme tiek piemērota regulārajām operācijām, ar kurām bankas aizņemas likviditāti no ECB.
• Aizdevumu iespējas uz nakti likme attiecas uz banku aizņemšanos no centrālās bankas uz vienu nakti.

ECB galveno procentu likmju tabulā ir norādīti gan likmju līmeņi, gan to spēkā stāšanās datumi. Tieši šī tabula ļaus salīdzināt 10. septembra lēmumu ar līmeni, kas būs spēkā tieši pirms sanāksmes.

Šis nošķīrums ir svarīgs arī tādēļ, ka tehniskas pārmaiņas ECB operācijās nav automātiski uzskatāmas par galvenās procentu likmes samazinājumu. Prognozi izšķirs publicēta izmaiņa vismaz vienā no trim nosauktajām likmēm.

Kā ECB lēmums var nonākt līdz Latvijas kredīta maksājumam

Latvijā daudzi mājokļu un uzņēmumu aizdevumi ir izsniegti ar mainīgu procentu likmi. Parasti tā sastāv no bankas noteiktās pievienotās likmes un mainīgās atsauces likmes, piemēram, noteikta termiņa Euribor. ECB lēmumi ietekmē eirozonas naudas cenu un tirgus gaidas, bet ECB galvenās likmes nav tas pats, kas Euribor.

Pārnese līdz konkrētam kredītam var notikt vairākos posmos: ECB lēmums maina banku finansēšanās apstākļus un tirgus gaidas, tas var ietekmēt naudas tirgus likmes, bet aizņēmēja līgumā jaunā atsauces likme tiek piemērota tikai paredzētajā pārskatīšanas datumā.

Tādēļ maksājuma izmaiņas var aizkavēties. Kredītam ar trīs mēnešu Euribor pārskatīšana parasti notiek biežāk nekā līgumam ar sešu vai divpadsmit mēnešu atsauces periodu. Nozīme ir arī atlikušajai pamatsummai, termiņam, atmaksas grafikam un bankas pievienotajai likmei.

Vienkāršots piemērs, nevis maksājuma solījums

Ja aizdevuma mainīgā daļa samazinātos par 0,25 procentpunktiem, ietaupījumu nevar aprēķināt, vienkārši atņemot 0,25% no ikmēneša maksājuma. Anuitātes kredītam banka pārrēķina procentu un pamatsummas sadalījumu, ņemot vērā atlikumu un atlikušo termiņu.

Turklāt Euribor var būt sācis kristies jau pirms ECB sanāksmes, ja tirgus dalībnieki samazinājumu gaidījuši iepriekš. Iespējams arī pretējais: ECB samazina kādu galveno likmi, bet aizņēmēja izmantotā atsauces likme tajā pašā dienā nemainās līdzvērtīgā apmērā.

Kas varētu novest pie JĀ iznākuma

JĀ scenārijs iestātos, ja ECB 10. septembra paziņojumā samazinātu noguldījumu iespējas likmi, galveno refinansēšanas operāciju likmi vai aizdevumu iespējas uz nakti likmi. Nav nepieciešams, lai samazinātas būtu visas trīs.

Šādu virzienu parasti varētu atbalstīt noturīga inflācijas mazināšanās, vājāks cenu spiediens, lēnāks algu izmaksu kāpums vai ekonomiskās aktivitātes pasliktināšanās. Svarīgas būtu arī ECB septembrī pieejamās makroekonomiskās aplēses un Padomes vērtējums par inflācijas atgriešanos mērķa tuvumā.

Tomēr viens labvēlīgs inflācijas rādītājs vēl nenosaka lēmumu. ECB vērtē datu kopumu, monetārās politikas ietekmes stiprumu un riskus nākotnē. Arī tirgus gaidas nav saistošas ECB Padomei un nevar aizstāt oficiālo paziņojumu.

Latvijas aizņēmējam JĀ rezultāts būtu signāls pārbaudīt sava līguma atsauces likmi un nākamo pārskatīšanas datumu. Tas nebūtu garantēts apliecinājums tūlītējam maksājuma samazinājumam.

Kāpēc iespējams arī NĒ scenārijs

NĒ rezultāts būs tad, ja ECB visas trīs galvenās likmes atstās nemainīgas. Tas pats attieksies uz situāciju, kurā kāda likme tiktu paaugstināta, bet neviena netiktu samazināta.

Likmju saglabāšanu varētu pamatot pārāk noturīga inflācija, straujš pakalpojumu cenu vai algu kāpums, jauni enerģijas cenu riski vai ECB vēlme ilgāk novērot iepriekšējo lēmumu ietekmi. Padome var arī secināt, ka tirgus finansēšanas nosacījumi jau ir kļuvuši pietiekami labvēlīgi bez jauna samazinājuma.

NĒ ne vienmēr nozīmētu, ka Latvijas kredītu mainīgā daļa nevar samazināties. Euribor atspoguļo ne tikai pašreizējos ECB likmju līmeņus, bet arī gaidas par turpmāko politiku un situāciju naudas tirgū. Tādēļ atsauces likme teorētiski var mainīties arī tad, ja konkrētajā sanāksmē ECB likmes neaiztiek.

Tāpat nemainīgs septembra lēmums pats par sevi nepasaka, ko ECB darīs nākamajās sanāksmēs. Šī prognoze attiecas tikai uz vienu konkrētu datumu un vienu publiski pārbaudāmu lēmumu.

Rezultātu noteiks 10. septembra paziņojuma formulējums

ECB monetārās politikas sanāksmju kalendārā 2026. gada 10. septembris ir norādīts kā lēmuma datums. Pēc publikācijas rezultāts būs pārbaudāms ECB monetārās politikas lēmumu arhīvā.

Salīdzinājuma bāze būs visu trīs likmju līmenis, kas būs spēkā tieši pirms 10. septembra sanāksmes. Ja paziņojumā vismaz vienai galvenajai likmei būs noteikts zemāks līmenis, rezultāts būs JĀ, arī tad, ja jaunais līmenis stāsies spēkā dažas dienas vēlāk.

Ja paziņojums mainīs tikai operacionālos nosacījumus, likviditātes operāciju parametrus vai citu tehnisku regulējumu, bet nepublicēs zemāku līmeni nevienai no trim galvenajām likmēm, tas netiks ieskaitīts. Preses konferences komentāri par iespējamu samazinājumu nākotnē arī nebūs pietiekami.

Ko Latvijas aizņēmējam pārbaudīt pēc lēmuma

Pēc ECB paziņojuma svarīgākais nebūs tikai virsraksts par likmju virzienu. Lai saprastu iespējamo ietekmi uz savu aizdevumu, jāskatās vairāki konkrēti līguma elementi:

• kura atsauces likme ir izmantota — trīs, sešu vai divpadsmit mēnešu Euribor;
• kad paredzēts nākamais procentu likmes pārskatīšanas datums;
• kāda ir bankas pievienotā likme un vai tā līgumā ir fiksēta;
• cik liels ir neatmaksātais kredīta atlikums un atlikušais termiņš;
• vai banka nosūta jaunu maksājumu grafiku pēc atsauces likmes maiņas.

Uzņēmumiem papildus jāņem vērā aizdevuma veids, procentu pārrēķina biežums un iespējamie procentu riska ierobežošanas līgumi. Diviem kredītiem ar vienādu atlikumu ietekme var būt atšķirīga, ja atšķiras to termiņi, grafiki vai likmes fiksācijas nosacījumi.

Tādēļ 10. septembra lēmums būs skaidrs prognozes noslēguma punkts, bet ne vienīgais datums kredītņēmēja kalendārā. Praktisko ietekmi parādīs Euribor turpmākā kustība un konkrētajā aizdevuma līgumā noteiktais pārrēķina brīdis.

Avots: Eiropas Centrālā banka