15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

Autors: Lathemp redakcija
Publicēts: 2026. gada 4. septembrī

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no galvenajiem vēlēšanu dienas jautājumiem būs, vai Latvijā nobalsos vairāk nekā 60% balsstiesīgo. Robeža ir nozīmīga, jo Centrālās vēlēšanu komisijas publicētajos 14. Saeimas vēlēšanu rezultātos aktivitāte palika zem 60%. Prognoze būs slēgta vēlēšanu dienā, taču tās iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais valsts mēroga rādītājs.

Prognozes robeža vienā skatā

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte pārsniegs 60,00%?
• Vēlēšanu un prognozes slēgšanas datums: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ iznākums: CVK galīgais rādītājs ir vismaz 60,01%.
• NĒ iznākums: CVK galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētie 15. Saeimas vēlēšanu valsts koprezultāti.

Šī ir stingra skaitliska robeža. Noapaļots mediju virsraksts, provizorisks vēlēšanu nakts aprēķins vai atsevišķa iecirkņa aktivitāte nevarēs aizstāt CVK galīgo valsts mēroga rezultātu.

Kāpēc 15. Saeimas vēlēšanas notiks 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā pirmā oktobra sestdiena ir 3. oktobris, tādēļ datums izriet tieši no konstitucionālā kalendāra.

Vēlētājiem tas nozīmē skaidru praktisku termiņu: līdz vēlēšanu dienai jānoskaidro savai situācijai piemērotā balsošanas vieta un kārtība, bet ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem laikus jāseko CVK informācijai par pieejamajiem balsošanas veidiem un attiecīgajiem termiņiem.

Prognozes slēgšana 3. oktobrī nenozīmē, ka gala atbilde obligāti būs zināma tajā pašā vakarā. Sākotnējie dati var mainīties, kamēr tiek saņemti un pārbaudīti rezultāti no visiem iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs.

Kuri iedzīvotāji veido balsstiesīgo kopumu

Saeimas vēlēšanās balsstiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu, ja viņu tiesības piedalīties vēlēšanās nav ierobežotas likumā paredzētā kārtībā. Tātad rādītājs neattiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem vai tikai uz cilvēkiem ar deklarētu dzīvesvietu Latvijā.

Kopējā balsstiesīgo skaitā ietilpst arī atbilstoša vecuma Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo ārvalstīs. Šis apstāklis ir svarīgs, vērtējot 60% robežu: aktivitāti ietekmē ne vien tas, cik cilvēku ierodas iecirkņos Latvijā, bet arī tas, cik plaši savas tiesības izmanto diasporas vēlētāji.

Vēlētāju kopums nav tas pats, kas konkrētas partijas atbalstītāju loks. Aktivitātes aprēķinā nav nozīmes tam, par kuru sarakstu cilvēks balsojis; svarīgs ir pats fakts, ka balsstiesīgais ir piedalījies vēlēšanās atbilstoši noteiktajai kārtībai.

Kā CVK aprēķina vēlētāju aktivitāti

Vienkāršotā veidā vēlētāju aktivitāte ir vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaita attiecība pret kopējo balsstiesīgo skaitu, izteikta procentos. Piemēram, ja piedalītos tieši seši no katriem desmit balsstiesīgajiem, rezultāts būtu 60,00%, un saskaņā ar šīs prognozes noteikumiem tas nozīmētu NĒ.

JĀ iznākumam nepietiek ar aptuvenu secinājumu, ka aktivitāte bijusi ap 60%. CVK publicētajam galīgajam procentam jābūt lielākam par robežu. Pat minimāls pārsniegums, piemēram, 60,01%, būtu JĀ, savukārt 59,99% vai tieši 60,00% būtu NĒ.

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka iepriekšējā aktivitāte palika zem 60%. Tas ir būtisks salīdzinājuma punkts, tomēr tas pats par sevi neparedz 2026. gada iznākumu: katrās vēlēšanās līdzdalību var mainīt politiskā konkurence, vēlētāju motivācija un balsošanas pieejamība.

Aktivitāte nav derīgo aplokšņu vai balsu skaits

Vēlētāju aktivitāte raksturo cilvēku dalību, nevis to, cik balsu vēlāk atzītas par derīgām un sadalītas starp kandidātu sarakstiem. Tādēļ vairākus vēlēšanu rezultātu skaitļus nedrīkst savstarpēji aizstāt.

Vēlēšanu gaitā un rezultātu apkopošanā var parādīties vismaz trīs atšķirīgi lielumi:

• vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo skaits;
• vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaits;
• derīgo aplokšņu un derīgo vēlēšanu zīmju skaits.

Ja vēlēšanu zīme ir nederīga, tas automātiski nenozīmē, ka attiecīgais cilvēks nav piedalījies vēlēšanās. Vēlētājs var būt ieskaitīts aktivitātē, lai gan viņa balss partiju rezultātu sadalījumā netiek pieskaitīta nevienam sarakstam.

Arī tukša, nepareizi aizpildīta vai citādi par nederīgu atzīta vēlēšanu zīme nav pamats aktivitātes procentu aizstāt ar derīgo balsu īpatsvaru. Prognozes izšķiršanai būs jāizmanto tieši CVK nosauktais vēlētāju aktivitātes rādītājs.

Balsojums Latvijā un ārvalstīs veido vienu koprezultātu

1. Saeimu ievēl Latvijas pilsoņi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ārvalstīs atbilstoši oficiālajai kārtībai nodotās balsis tiek iekļautas vēlēšanu koprezultātā, tādēļ diasporas līdzdalība var ietekmēt arī valsts kopējo aktivitātes procentu.

Tomēr liels balsotāju skaits kādā atsevišķā pilsētā, novadā vai ārvalstu iecirknī vēl nenozīmē, ka valsts pārsniegs 60% robežu. Izšķiroša ir visu teritoriju un ārvalstīs nodoto balsu kopsumma attiecībā pret kopējo balsstiesīgo skaitu.

Vēlēšanu vakarā dati parasti ienāk pakāpeniski. Ja pirmie rezultāti nāk no vietām ar augstāku vai zemāku līdzdalību nekā valstī kopumā, sākotnējais procents var radīt maldinošu iespaidu. Tādēļ agrīna atzīme virs 60% vēl nav galīgs JĀ, bet zem 60% vēl nav galīgs NĒ.

Kas varētu virzīt aktivitāti virs vai zem 60%

JĀ scenārijam nepieciešams jūtams līdzdalības pieaugums salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanām. To varētu veicināt cieša politiskā konkurence, vēlētāju pārliecība par izšķirošu izvēli, efektīva sabiedrības informēšana un praktiski pieejama balsošana dažādām vēlētāju grupām.

Būtiska būs arī līdzdalība ārpus lielākajām Latvijas pilsētām un ārvalstīs. Lai pārvarētu valsts mēroga robežu, ar ļoti augstu aktivitāti dažos iecirkņos vien nepietiek; mobilizācijai jāaptver plašs balsstiesīgo loks.

NĒ scenārijs īstenotos, ja līdzdalība paliktu līdzīga iepriekšējām vēlēšanām, samazinātos vai pieaugtu pārāk maz. To var ietekmēt politiska atsvešinātība, pārliecības trūkums par izvēli, praktiski šķēršļi vai zemāka ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu iesaiste.

Šie ir iespējamie ietekmes virzieni, nevis apgalvojums par gaidāmo rezultātu. Pirms vēlēšanām aptaujas var raksturot cilvēku nodomu balsot, taču nodoms nav tas pats, kas CVK reģistrēta dalība.

Galīgo atbildi dos CVK valsts koprezultāts

Prognoze tiks izšķirta pēc CVK galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos publicētās aktivitātes visā Latvijā, ieskaitot noteiktajā kārtībā apkopoto balsojumu ārvalstīs. Pašvaldību, vēlēšanu apgabalu vai atsevišķu iecirkņu rādītāji būs informatīvi, bet ne izšķiroši.

Ja CVK veiks datu precizējumus, noteicošā būs galīgā oficiālā versija, nevis vēlēšanu nakts ekrānuzņēmums vai agrāks starprezultāts. JĀ tiks fiksēts tikai tad, ja publicētais valsts rādītājs būs lielāks par 60,00%; visos gadījumos līdz un ieskaitot 60,00% iznākums būs NĒ.

Vēlētājiem nākamais praktiskais atskaites punkts ir 3. oktobris, savukārt prognozes galīgajai pārbaudei jāgaida CVK apstiprinātais koprezultāts. Tieši tajā būs redzams, vai 2026. gada mobilizācija ir pārvarējusi iepriekš nesasniegto 60% robežu.

Avots: Likumi.lv