Latvijas HICP zem 3%? Prognoze slēdzas 15. oktobrī

1. gada septembris vēl turpinās, tādēļ Latvijas inflācijas iznākums pašlaik nav zināms. Eurostat datubāzes kopa PRC_HICP_MANR publicē Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas, un tieši tās noteiks rezultātu. Prognoze slēdzas 2026. gada 15. oktobrī, lai vērtējums tiktu fiksēts pirms septembra rādītāja pirmās oficiālās publikācijas.

Autors: Lathemp ekonomikas redakcija. Sagatavots 2026. gada 8. septembrī.

Īsi par svarīgāko

• Jautājums: vai Latvijas 2026. gada septembra HICP gada pārmaiņas būs zem 3,0%?
• Prognozes iesniegšana beidzas 2026. gada 15. oktobrī.
• JĀ nozīmē Eurostat pirmo publicēto vērtību zem 3,0%.
• NĒ nozīmē 3,0% vai lielāku vērtību.
• Rezultātu nosaka Eurostat HICP datubāze, nevis cits Latvijas cenu indekss.

Ko tieši mēra Latvijas HICP gada pārmaiņas

HICP jeb saskaņotais patēriņa cenu indekss mēra patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmeņa pārmaiņas pēc visām Eiropas Savienības valstīm salīdzināmas metodikas. Šajā gadījumā svarīgs būs Latvijas indeksa gada pārmaiņu temps 2026. gada septembrī salīdzinājumā ar 2025. gada septembri.

Tas nav viens konkrētas ģimenes pirkumu grozs. Kopējā rādītājā tiek apvienotas daudzas izdevumu grupas, kuru ietekme atšķiras atkarībā no to svara indeksā un cenu kustības. Tādēļ mājsaimniecības personiskā pieredze var būt citāda nekā valstī aprēķinātais vidējais rādītājs.

Šai prognozei nedrīkst izmantot Latvijas patēriņa cenu indeksa citu definīciju, mēneša pārmaiņas vai pamatinflācijas rādītāju. Izšķiroša ir tikai Eurostat datubāzes kopā PRC_HICP_MANR publicētā Latvijas HICP gada pārmaiņu vērtība par 2026. gada septembri.

Kāpēc 3% robeža vēl nav droši paredzama

Robeža ir šaura: pat salīdzinoši nelielas pārmaiņas vairākās patēriņa grupās var pārbīdīt kopējo gada rādītāju no vienas tās puses uz otru. Turklāt septembra inflāciju ietekmēs gan cenas pašā mēnesī, gan salīdzinājuma bāze pirms gada.

Pašlaik droši zināma ir mērījuma definīcija, robežvērtība un oficiālais avots, nevis nākamā vērtība. Eurostat uztur HICP gada pārmaiņu datubāzi ES valstīm, tostarp Latvijai, bet gaidāmo septembra rezultātu nevar secināt tikai no datu kopas esamības. Publikācijas laiks pārbaudāms Eurostat izlaidumu kalendārā.

Arī iepriekšējo mēnešu virziens viens pats neatrisina jautājumu. Ja gada inflācija pirms septembra ir pieaugusi vai samazinājusies, tas var palīdzēt raksturot tendenci, taču septembra iznākumu tik un tā noteiks jaunais cenu novērojumu kopums un salīdzinājums ar tieši 2025. gada septembri. Tāpēc līdz pirmajai oficiālajai publikācijai abi iznākumi paliek nenoteikti.

Ceļš uz rezultātu zem 3%

JĀ iznākumu varētu atbalstīt lēnāks pārtikas cenu kāpums, enerģijas izmaksu samazināšanās vai stabilizēšanās un mērenāks pakalpojumu cenu pieaugums. Nozīmīgs var būt arī bāzes efekts: ja 2025. gada septembrī kādai lielai izdevumu grupai cenas jau bija strauji augušas, salīdzinājums pēc gada var kļūt zemāks.

Lai kopējais HICP nonāktu zem 3,0%, nav nepieciešams, lai cenas kristos visās kategorijās. Vienu grupu cenu pieaugumu var līdzsvarot vājāka dinamika vai kritums citās grupās. Izšķirošs būs visu HICP komponentu svērtais koprezultāts.

Ceļš uz 3% vai augstāku rezultātu

NĒ iznākums kļūtu ticamāks, ja pārtikas, enerģijas vai pakalpojumu cenas septembrī palielinātos pietiekami strauji. Kopējo rādītāju virs robežas var noturēt arī vairāku mērenu cenu kāpumu summa, pat ja nevienā atsevišķā kategorijā nav īpaši liela lēciena.

Pakalpojumu cenas var reaģēt uz darbaspēka, telpu un citu uzņēmējdarbības izmaksu pārmaiņām citādi nekā preču cenas. Tas nozīmē, ka lētāka enerģija automātiski negarantē kopējās inflācijas nokļūšanu zem 3%.

Enerģija, pārtika un pakalpojumi var vilkt rādītāju pretējos virzienos

Enerģijas cena, kas septembrī salīdzinājumā ar augustu nemainās, gada skatījumā ne obligāti rada neitrālu ietekmi. Ja tās līmenis atšķiras no iepriekšējā gada septembra, šī starpība joprojām parādās gada inflācijā. Tas pats princips attiecas uz pārtiku un pakalpojumiem.

Atsevišķu produktu sadārdzināšanās pircējam var būt ļoti pamanāma, taču viena prece pati par sevi nevar droši paredzēt septembra HICP. Kopējo rezultātu veido visu indeksā ietverto kategoriju cenu kustības un to savstarpējais līdzsvars.

Tieši šo komponentu mijiedarbība ir galvenā nenoteiktība. Bez pilna septembra cenu novērojumu kopuma nav pamata apgalvot, ka kāds no abiem iznākumiem jau ir nodrošināts.

Ko inflācija zem 3% nozīmētu mājsaimniecībām

Zemāks inflācijas temps nozīmētu, ka vidējais HICP cenu līmenis aug lēnāk nekā pie 3% vai augstākas inflācijas. Tas var mazināt spiedienu uz ģimenes budžeta pieaugumu, taču faktiskā ietekme būs atkarīga no konkrētās mājsaimniecības izdevumiem.

Ģimene, kas lielu ienākumu daļu tērē pārtikai un mājokļa enerģijai, cenu pārmaiņas var izjust citādi nekā mājsaimniecība ar lielāku pakalpojumu vai transporta izdevumu īpatsvaru. Arī reģions, mājokļa apkures veids un patēriņa paradumi ietekmē personisko cenu pieredzi.

Svarīgākais precizējums: zemāka inflācija nav tas pats, kas cenu kritums. Ja ilustratīvs preču un pakalpojumu grozs pirms gada maksāja 100 eiro, 2,8% gada inflācija nozīmētu aptuveni 102,80 eiro, nevis atgriešanos pie zemākas cenas. Pie 3,0% tas maksātu aptuveni 103 eiro. Piemērs parāda atšķirību starp cenu līmeni un tā pieauguma ātrumu; tas nav konkrētas mājsaimniecības izmaksu aprēķins.

Lai vidējais cenu līmenis tiešām samazinātos, gada inflācijai būtu jākļūst negatīvai. Tādēļ rezultāts zem 3% galvenokārt signalizētu par lēnāku sadārdzināšanos, nevis plašu preču un pakalpojumu palētināšanos.

Mājsaimniecībai noderīgākais salīdzinājums ir starp oficiālo vidējo rādītāju un pašas lielākajām izdevumu grupām. Ja kopējā inflācija ir zem 3%, bet konkrētās ģimenes biežāk pirktās preces sadārdzinās straujāk, tās budžeta sajūta var būt nelabvēlīgāka par valsts vidējo. Pretēja situācija iespējama, ja lielākie ģimenes izdevumi aug lēnāk nekā kopējais indekss.

Kā tiks noteikts JĀ vai NĒ iznākums

Pēc datu publicēšanas tiks atlasīta Latvija, 2026. gada septembris un HICP gada pārmaiņu rādītājs Eurostat datubāzes kopā PRC_HICP_MANR.

• Ja pirmajā oficiālajā publikācijā vērtība ir mazāka par 3,0%, rezultāts ir JĀ.
• Ja vērtība ir tieši 3,0% vai lielāka, rezultāts ir NĒ.
• Vēlāki datu labojumi nemaina jau noteikto iznākumu.
• Citu institūciju prognozes, nacionālā PCI varianti un noapaļoti mediju aprēķini rezultātu nenosaka.

Robežgadījumā formulējums ir nepārprotams: tieši 3,0% nav rezultāts zem 3,0%, tādēļ tas nozīmē NĒ. Pārbaudē būtiska ir Eurostat uzrādītā pirmā oficiālā vērtība, nevis secinājums, kas iegūts no citas datu tabulas vai vēlākas pārskatīšanas.

Ja publicēšanas grafiks mainās, izšķiroša paliek pirmā oficiālā Eurostat vērtība par attiecīgo valsti, mēnesi un rādītāju. Tuvākais praktiskais pārbaudes punkts pēc prognozes slēgšanas būs septembra HICP ieraksts Eurostat datubāzē un tā publicēšanas datums oficiālajā kalendārā.

Avots: Eurostat