Latvijas decembra inflācija: vai 2026. gada nogalē tā sasniegs 3%?

Latvijā cenu kāpums skar ikdienas pirkumus, taču 2026. gada nogales inflācijas iznākums vēl nav zināms. Eurostat publicē salīdzināmus saskaņotā patēriņa cenu indeksa datus, un tieši 2026. gada decembra gada pārmaiņa noteiks, vai rādītājs sasniegs 3,0%. Šis skaitlis būs pārbaudāms tikai pēc decembra datu publicēšanas, tāpēc līdz gada beigām svarīga ir gan cenu attīstība, gan precīza prognozes mēra izpratne.

Kāds ir prognozes slieksnis?

• Jautājums: vai Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa 2026. gada decembrī būs vismaz 3,0%?
• Termiņš: prognoze attiecas uz 2026. gada decembri; tā mēneša rādītāju Eurostat publicēs vēlāk.
• „Jā” nozīmē Eurostat publicētu decembra gada pārmaiņu 3,0% vai vairāk.
• „Nē” nozīmē Eurostat publicētu decembra gada pārmaiņu zem 3,0%.
• Iznākumu nosaka Latvijas decembra rādītājs Eurostat mēneša datu tabulā.

Slieksnis attiecas uz vienu konkrētu rādītāju. Ja tas būs tieši 3,0%, atbilde būs „jā”. Ja tas būs 2,9%, atbilde būs „nē”. Šāda robeža palīdz izvairīties no strīda par to, vai cenu kāpums ikdienā šķiet liels vai mazs: prognozes iznākumu nosaka publicētais skaitlis.

Ko mēra Eurostat decembra rādītājs?

Eurostat skaidro, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss ir inflācijas mērs, kas ļauj salīdzināt cenu pārmaiņas Eiropas valstīs. Šajā prognozē tiek izmantota indeksa gada pārmaiņa Latvijā: 2026. gada decembra cenu līmenis tiek salīdzināts ar 2025. gada decembri.

Tas nav jautājums par cenu izmaiņām tikai no novembra līdz decembrim. Nav arī jānoskaidro, vai tieši par 3% sadārdzināsies maize, elektrība vai kāds cits pirkums. Atsevišķa prece var kļūt dārgāka vai lētāka, kamēr kopējais indekss rāda citu pārmaiņu.

Gada pārmaiņu ir vērts nošķirt arī no cenas, ko cilvēks redz veikalā. Inflācijas rādītājs 2,9% nenozīmētu, ka cenas ir atgriezušās iepriekšējā līmenī. Tas nozīmētu, ka ar indeksu mērītais cenu līmenis decembrī ir par 2,9% augstāks nekā gadu agrāk. Mājsaimniecības izdevumi tikmēr ir atkarīgi arī no tā, kādas preces un pakalpojumus tā pērk.

Ko pašlaik var secināt no publicētajiem datiem?

Eurostat mēneša datu kopā ir Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņu rādītāji. Tomēr šim rakstam pievienotajā avotu informācijā nav jaunākās publicētās vērtības, tās mēneša un publicēšanas datuma. Tādēļ pašreizējo atstarpi līdz 3,0% slieksnim nevar droši izteikt procentpunktos.

Jaunāko publicēto mēnesi var pārbaudīt tabulā, izvēloties Latviju, gada pārmaiņu rādītāju un pēdējo pieejamo periodu. Lasot rezultātu, jāpieraksta gan mēnesis, gan vērtība: skaitlis bez perioda var radīt maldīgu iespaidu par to, cik tuvu ir decembra iznākums. Arī jaunākais pieejamais mēnesis būs starpposma signāls, nevis atbilde uz decembra jautājumu.

Šis ierobežojums ir būtisks prognozes vērtēšanā. Pat precīzi zināma vasaras vai rudens inflācija pati par sevi nenosaka gada nogales rezultātu. Starp publicēto mēnesi un decembri cenu līmenis var mainīties, savukārt gada salīdzinājumu ietekmē arī tas, kāds cenu līmenis bija attiecīgajā mēnesī pirms gada.

Kā decembra inflācija var sasniegt vismaz 3%?

„Jā” iznākumam nav nepieciešams, lai katru atlikušo mēnesi cenas augtu vienādā tempā. Gada pārmaiņa var sasniegt slieksni, ja līdz decembrim pietiekami pieaug to preču un pakalpojumu cenas, kam kopējā indeksā ir nozīme. Tā ir iespējamā attīstība, nevis apgalvojums, ka šāds kāpums jau ir noticis.

Viens ceļš būtu ilgāks cenu spiediens vairākās izdevumu grupās. Ja mājsaimniecības vienlaikus sastopas ar dārgākiem pakalpojumiem un ikdienas precēm, kopējā indeksa kāpums var būt noturīgāks nekā tad, ja sadārdzinās tikai viena preču grupa. Cits ceļš būtu straujāks kādas plaši patērētas izdevumu grupas cenu kāpums gada nogalē.

Nozīme ir arī salīdzinājuma bāzei. Decembra gada inflācija salīdzina divus konkrētus mēnešus. Ja 2025. gada decembra cenu līmenis kādā izdevumu grupā bija salīdzinoši zems, vēlākas cenu pārmaiņas var izskatīties lielākas gada salīdzinājumā. Lai izvērtētu šādu iespēju, vajadzīgi publicētie dati; bez tiem bāzes ietekmes apmēru nevar noteikt.

Kā rādītājs var palikt zem 3%?

„Nē” iznākums būtu iespējams, ja cenu pieaugums līdz decembrim būtu pietiekami lēns vai kādu izdevumu grupu cenu kritums kompensētu kāpumu citur. Tas nenozīmētu, ka visi pirkumi kļuvuši lētāki. Kopējais indekss apkopo atšķirīgas cenu kustības, tāpēc mājsaimniecība var izjust sadārdzinājumu arī tad, ja decembra gada rādītājs paliek zem sliekšņa.

Rādītāju zem 3,0% varētu uzturēt arī salīdzinājums ar augstāku cenu līmeni 2025. gada decembrī. Šādā gadījumā pat cenu pieaugums 2026. gada pēdējos mēnešos var neizraisīt tik lielu gada pārmaiņu, lai sasniegtu prognozes robežu. Tāpat kā „jā” ceļš, arī šis ir nosacīts skaidrojums, nevis apstiprināts decembra rezultāts.

Tuvāk gada beigām noderēs secīgi salīdzināt publicētos mēnešus, neizdarot secinājumu no viena rādītāja vien. Ja gada inflācija vienā mēnesī pārsniedz 3,0%, bet nākamajā noslīd zemāk, tas parāda, ka robežas tuvumā rezultāts var mainīties. Prognozi tik un tā izšķirs tikai noteiktais decembra periods.

Kad būs zināma atbilde un ko tā nozīmēs ikdienā?

Gada pēdējā diena noslēdz periodu, par kuru izteikta prognoze, bet nenodrošina tūlītēju atbildi. Iznākumu varēs pārbaudīt, kad Eurostat publicēs Latvijas 2026. gada decembra saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņu. Līdz tam jebkura atbilde paliek prognoze.

Publicētais rezultāts palīdzēs raksturot cenu kāpumu gada nogalē, taču tas nebūs katras ģimenes personīgās inflācijas aprēķins. Izdevumu grozi atšķiras: vienai mājsaimniecībai lielāku daļu veido mājoklis, citai pārtika vai transports. Tāpēc oficiālais rādītājs ir kopīgs atskaites punkts, bet savu tēriņu izvērtēšanai joprojām jāskatās faktiskie rēķini un pirkumi.

Nākamais izšķirošais pārbaudījums ir decembra ieraksts Eurostat mēneša datu tabulā. Tajā jāskatās Latvijas gada pārmaiņa, nevis mēneša pārmaiņa vai citas valsts rādītājs: vismaz 3,0% nozīmēs „jā”, zem 3,0% — „nē”.

Avots: Eurostat