15. Saeima: vai līdz 3. oktobrim iezīmēsies septiņi saraksti

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un to iznākums parādīs, vai Latvijas parlamentā mandātus iegūs vismaz septiņi kandidātu saraksti. Saeimas vēlēšanu likums nosaka būtiskāko sākuma nosacījumu: saraksti, kas visā Latvijā saņem mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalās. Tomēr sliekšņa pārvarēšana un vietas iegūšana Saeimā nav viens un tas pats, tādēļ prognozi izšķirs tikai Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais mandātu sadalījums.

Īsi par svarīgāko

• Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi saraksti?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris, kad notiks Saeimas vēlēšanas.
• “Jā”: CVK galīgajā sadalījumā vismaz septiņiem sarakstiem ir pa vienam vai vairākiem mandātiem.
• “Nē”: mandātus iegūst ne vairāk kā seši saraksti.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Autors: Lathemp redakcija

Prognozes centrā ir mandāti, nevis tikai 5% robeža

Prognozes jautājums ir šaurs un pārbaudāms: cik atsevišķiem kandidātu sarakstiem būs piešķirts vismaz viens no 100 Saeimas mandātiem. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju un vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā.

Nacionālais 5% vēlēšanu slieksnis darbojas kā pirmais filtrs. Ja saraksts saņem mazāk par šo robežu, tas mandātu sadalē nepiedalās. Ja saraksts robežu pārvar, tas iegūst tiesības piedalīties vietu sadalē, taču prognozes vajadzībām ar šo faktu vien nepietiek.

Mandāti tiek sadalīti atbilstoši vēlēšanu rezultātiem un likumā paredzētajai kārtībai. Tāpēc gala pārbaudē netiks skaitīti saraksti, kuri tikai pārsnieguši 5%, bet gan tie, kuriem CVK galīgajā tabulā faktiski piešķirta vismaz viena vieta.

Šī atšķirība novērš strīdu par starprezultātiem, noapaļojumiem vai vēlēšanu nakts aplēsēm. Vienīgais izšķirošais rādītājs būs sarakstu skaits galīgajā mandātu sadalījumā.

Kāpēc septiņu sarakstu robeža raksturo sadrumstalotību

Septiņi parlamentā pārstāvēti saraksti nenozīmē automātisku politisku krīzi, taču šāds sastāvs palielinātu iespējamo koalīciju kombināciju skaitu. Jo vairāk Saeimas frakciju un politisko grupu, jo biežāk valdības vairākuma izveidei nepieciešama vairāku partneru vienošanās.

Arī sešu sarakstu parlaments var būt ļoti sadrumstalots, ja mandāti sadalās līdzīgi un nevienam politiskajam blokam nav skaidra pārsvara. Savukārt septiņi vai vairāk saraksti var izveidot stabilu vairākumu, ja to programmatiskās pozīcijas ļauj ātri vienoties.

Tādēļ prognoze nemēra topošās valdības stabilitāti tieši. Tā mēra vienu konkrētu priekšnosacījumu: cik plašs būs parlamentā pārstāvēto politisko spēku loks. Praktiski tas palīdz novērtēt, cik daudz sarunu partneru varētu būt nepieciešams vismaz 51 deputāta atbalsta nodrošināšanai.

Sadrumstalots balsojums var palīdzēt vairākiem sarakstiem

“Jā” iznākums kļūst ticamāks, ja vēlētāju atbalsts sadalās starp daudziem sarakstiem un vismaz septiņi no tiem pārliecinoši pārvar 5% robežu. Šādā situācijā balsis nekoncentrējas tikai pie dažiem lieliem politiskajiem spēkiem.

Īpaši nozīmīga ir vairāku sarakstu vienlaicīga atrašanās nedaudz virs sliekšņa. Ja, piemēram, vairāki politiskie spēki saņem atbalstu sešu vai septiņu procentu līmenī, parlamentā pārstāvēto sarakstu skaits var pieaugt pat tad, ja lielākajām partijām saglabājas būtisks pārsvars.

“No” scenāriju veicinātu pretēja aina: balsu koncentrēšanās pie dažiem lielākiem sarakstiem vai vairāku konkurentu palikšana tieši zem 5% robežas. Tad ievērojama vēlētāju daļa var būt nobalsojusi par sarakstiem, kuri mandātu sadalē nepiedalās, un 100 vietas tiek sadalītas starp mazāku dalībnieku skaitu.

Sliekšņa tuvumā nelielām izmaiņām ir liela nozīme

Atšķirība starp 4,9% un 5,1% ir neliela balsu īpatsvara ziņā, bet ļoti būtiska parlamenta sastāvam. Pirmajā gadījumā saraksts mandātu sadalē nepiedalās; otrajā tas pārvar likumā noteikto filtru.

Ja pie robežas atrodas vairāki saraksti, pat neliela vēlētāju mobilizācijas, aktivitātes vai izvēles maiņa var noteikt, vai galīgajā sastāvā būs pieci, seši, septiņi vai vēl vairāk politisko spēku. Tieši tādēļ priekšvēlēšanu aptauju procenti jāvērtē kā mainīgs signāls, nevis gala rezultāts.

Vēlēšanu apgabali ietekmē faktisko vietu sadalījumu

Saeimas vēlēšanas notiek vēlēšanu apgabalos, un vēlētāju atbalsts dažādiem sarakstiem visā Latvijā nav vienmērīgs. Sarakstam var būt īpaši spēcīgi rezultāti vienā reģionā un daudz vājāks sniegums citos. Šī ģeogrāfiskā atšķirība ietekmē faktisko mandātu sadali.

Vēlētāji balso ne tikai par sarakstu, bet var arī paust attieksmi pret atsevišķiem kandidātiem. Tas ietekmē to, kuri kandidāti no attiecīgā saraksta iegūst vietas, taču prognozes izšķiršanai svarīgs būs cits līmenis: vai pats saraksts galīgajā sadalījumā saņem vismaz vienu mandātu.

Tādēļ nacionālā atbalsta rādītājs jāskata kopā ar balsu izvietojumu apgabalos un mandātu sadales rezultātu. Vienkāršs sarakstu sarindojums pēc balsu procenta vēl nav pilnīgs jaunās Saeimas sastāva attēls.

“Jā” un “nē” scenāriji līdz vēlēšanu dienai

“Jā” scenārijam nepieciešams, lai CVK galīgajā sadalījumā vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti saņemtu pa vienam vai vairākiem mandātiem. To varētu veicināt plaši sadalīts vēlētāju atbalsts, vairāku vidēja izmēra sarakstu stabila pozīcija virs sliekšņa un reģionāli spēcīgi rezultāti.

“Nē” scenārijs iestāsies, ja mandātus iegūs seši vai mazāk saraksti. Tas iespējams, ja atbalsts koncentrējas pie lielākajiem konkurentiem, daļa sarakstu nepārvar 5% slieksni vai galīgā vietu sadale neatnes mandātu kādam sarakstam, kas bija pārvarējis sākotnējo filtru.

Pirms vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujas var palīdzēt pamanīt sarakstus sliekšņa tuvumā, taču tās nav prognozes galīgais pierādījums. Arī balsu skaitīšanas laikā publicētie provizoriskie rezultāti var mainīties, kamēr nav apkopoti visi iecirkņi un pabeigtas likumā paredzētās procedūras.

CVK galīgais sadalījums noteiks vienīgo atbildi

Prognoze noslēdzas 2026. gada 3. oktobrī, bet atbilde netiks noteikta pēc aptaujām, vēlētāju aktivitātes vai pirmās vēlēšanu nakts tabulas. Jāsagaida Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Izšķiršana būs vienkārša:

1. CVK galīgajā tabulā jāatrod visi kandidātu saraksti ar piešķirtiem mandātiem.
2. Katrs atsevišķs saraksts jāskaita vienu reizi neatkarīgi no iegūto vietu skaita.
3. Ja šādu sarakstu ir septiņi vai vairāk, rezultāts ir “jā”.
4. Ja sarakstu ir seši vai mazāk, rezultāts ir “nē”.

Salīdzinājumam var izmantot CVK 14. Saeimas vēlēšanu sadaļu, kur publicēti iepriekšējo vēlēšanu rezultāti un mandātu sadalījums. Tomēr 15. Saeimas prognozi izšķirs tikai jaunā sasaukuma galīgie dati.

Lasītājam svarīgākais nākamais pārbaudes punkts būs CVK paziņojums par galīgo mandātu sadalījumu. Tas vienlaikus atbildēs gan uz precīzo prognozes jautājumu, gan parādīs, cik plašs politisko spēku loks sāks sarunas par nākamās valdības koalīciju.

Avots: Likumi.lv