15. Saeima: vai 3. oktobrī vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60%?

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un līdz balsojumam atlicis nedaudz vairāk par mēnesi. Galvenais prognozes atskaites punkts ir 2022. gada vēlētāju aktivitāte — 59,43%. Termiņš ir būtisks, jo jautājumu galīgi izšķirs nevis aptaujas vai vēlēšanu nakts aplēses, bet Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātais rezultāts.

Autors: Lathemp redakcija. Publicēts 2026. gada 27. augustā.

Īsi par svarīgāko

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanās piedalīsies vairāk nekā 60% balsstiesīgo?
• Termiņš: balsošana paredzēta 2026. gada 3. oktobrī.
• “Jā” iznākums: CVK galīgais aktivitātes rādītājs pārsniedz 60,00%.
• “Nē” iznākums: rezultāts ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais un galīgi apstiprinātais vēlēšanu aktivitātes rādītājs.

Kāpēc 60% robeža ir sasniedzama, bet ne droša

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Lai 2026. gadā sasniegtu tieši 60%, aktivitātei būtu jāpalielinās par 0,57 procentpunktiem. Tā kā prognozes pozitīvajam iznākumam nepieciešams rezultāts virs 60,00%, pieaugumam salīdzinājumā ar 2022. gadu jābūt vēl nedaudz lielākam.

Šī ir neliela starpība procentpunktos, tomēr tas nenozīmē, ka slieksnis tiks pārvarēts automātiski. Pat mērenas izmaiņas vēlētāju noskaņojumā, kampaņu intensitātē vai balsošanas pieejamībā var novirzīt gala rādītāju uz vienu vai otru pusi.

Svarīga ir arī precizitāte: 60% ikdienas sarunā var šķist pietiekami, taču šajā prognozē tieši 60,00% nozīmē “nē”. Pozitīvam iznākumam vajadzīgs kaut minimāls pārsniegums, ko uzrāda CVK galīgais aprēķins.

Partiju konkurence var palielināt likmes vēlētāju acīs

Vēlētāju aktivitāti var celt konkurence, kurā vairākām partijām ir reālas iespējas ietekmēt valdības veidošanu, vietu sadalījumu Saeimā vai politisko dienaskārtību. Ja vēlētāji uzskata, ka rezultāts būs līdzīgs un katrai balsij var būt lielāka nozīme, motivācija doties balsot var pieaugt.

Pretējs efekts iespējams, ja kampaņa šķiet paredzama, piedāvājumi nav skaidri atšķirami vai dominē vilšanās politikā. Liels kandidātu un sarakstu skaits pats par sevi negarantē augstāku līdzdalību: plaša izvēle var piesaistīt vēlētājus, bet sadrumstalota un grūti uztverama konkurence var apgrūtināt lēmumu.

Tādēļ priekšvēlēšanu aptauju izmaiņas jāvērtē kopā ar vēlētāju pārliecību, ka viņi patiešām piedalīsies. Partijas popularitātes pieaugums nav tas pats, kas kopējās aktivitātes kāpums. Vēlētāji var mainīt izvēli starp sarakstiem, nepalielinot kopējo balsotāju skaitu.

Mobilizācija izšķirs, vai atbalsts pārvērtīsies balsīs

Priekšvēlēšanu mobilizācija aptver ne tikai reklāmu, bet arī kandidātu darbu reģionos, publiskās debates, tiešu saziņu ar atbalstītājiem un saprotamu informāciju par balsošanu. Izšķiroša var būt partiju spēja sasniegt cilvēkus, kuriem ir politiska izvēle, bet nav stingra ieraduma piedalīties katrās vēlēšanās.

Augstāku aktivitāti var veicināt skaidrs konflikts par vēlētājiem nozīmīgiem jautājumiem un sajūta, ka vēlēšanu rezultātam būs tūlītējas sekas. Taču pārmērīgi negatīva kampaņa var radīt arī nogurumu. Tas nozīmē, ka intensīva politiskā komunikācija nav viennozīmīgs signāls par aktivitātes pieaugumu.

Īpaša nozīme būs pēdējām nedēļām. Vēlētājs var sekot kampaņai vairākus mēnešus, taču lēmumu par piedalīšanos ietekmē arī praktiski apstākļi vēlēšanu dienā. Tāpēc pat precīza partiju reitingu aina nevar droši paredzēt, cik balsstiesīgo faktiski nobalsoja.

Ārvalstīs dzīvojošo līdzdalība var ietekmēt robežgadījumu

Balsošana ārvalstīs ir viens no faktoriem, kas var kļūt nozīmīgs, ja kopējais rezultāts atrodas tuvu 60% robežai. Izšķiroša būs ne tikai ārvalstīs dzīvojošo balsstiesīgo interese, bet arī tas, cik savlaicīgi un skaidri viņi saņems informāciju par pieejamajiem līdzdalības veidiem, termiņiem un nepieciešamajiem dokumentiem.

Ārvalstīs balsošanas praktiskā pieejamība var būt nevienmērīga. Attālums līdz balsošanas vietai, darba grafiks, ceļošanas izmaksas un informācijas sasniedzamība var ietekmēt lēmumu piedalīties. Precīzās iespējas vēlētājiem jāpārbauda CVK publicētajā informācijā, jo tās ir svarīgākas par vispārīgiem pieņēmumiem par diasporas aktivitāti.

Pieejamība nebeidzas ar iecirkņu skaitu

Arī Latvijā līdzdalību var ietekmēt transports, veselības stāvoklis, darba laiks un informētība par atļautajiem balsošanas veidiem. Ja vēlētāji laikus zina, kur, kad un kā var balsot, praktisko šķēršļu ietekme mazinās. Neskaidra vai novēlota informācija var darboties pretējā virzienā.

Šie apstākļi īpaši svarīgi prognozei ar šauru robežu. Atsevišķi katrs faktors var mainīt rezultātu tikai nedaudz, taču kopā tie var noteikt, vai aktivitāte paliek 59% diapazonā vai paceļas virs 60%.

Divi iespējamie ceļi līdz galīgajam rezultātam

Kas varētu dot “jā” iznākumu

Aktivitāte var pārsniegt 60%, ja partiju konkurence saglabājas cieša, vēlētāji skaidri saskata izvēles nozīmi un kampaņas veiksmīgi sasniedz cilvēkus, kuri 2022. gadā nepiedalījās. Papildu atbalstu šim scenārijam dotu ērti saprotama vēlēšanu informācija un aktīva līdzdalība ārvalstīs.

Pozitīvajam iznākumam nav nepieciešams vēsturiski neparasts lēciens. Salīdzinājumā ar 2022. gadu vajadzīgs pieaugums, kas pārsniedz 0,57 procentpunktus. Tomēr tieši šaurā starpība padara prognozi jutīgu pret mobilizācijas kvalitāti un vēlēšanu dienas apstākļiem.

Kas varētu dot “nē” iznākumu

Aktivitāte var palikt 60,00% vai zemāk, ja vēlētāji nesaskata būtiskas atšķirības starp politiskajiem piedāvājumiem, kampaņa rada nogurumu vai praktiskie šķēršļi kavē līdzdalību. Arī neliels kādas vēlētāju grupas aktivitātes kritums var līdzsvarot pieaugumu citā grupā.

“Nē” nenozīmē tikai būtisku aktivitātes samazinājumu. Šāds iznākums būs arī tad, ja 2026. gada līdzdalība pieaugs salīdzinājumā ar 59,43%, bet apstāsies pie 60,00% vai nedaudz zem tās. Tāpēc ar virzienu vien nepietiek — nozīme ir precīzam gala procentam.

CVK galīgais rādītājs izšķirs prognozi

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā tā ir 3. oktobris, kas ir prognozes noslēguma datums.

Prognoze atrisināsies kā “jā”, ja CVK galīgi apstiprinātā 15. Saeimas vēlētāju aktivitāte būs lielāka par 60,00%. Rezultāts 60,00% vai zemāks nozīmēs “nē”. Ja vēlēšanu naktī publicētie sākotnējie dati vēlāk mainīsies, tiks izmantots galīgais CVK rādītājs.

Atsevišķu iecirkņu rezultāti, aptaujas pie iecirkņiem un provizoriskās aplēses prognozi neatrisina. Tie var palīdzēt saprast virzienu, taču robežas tuvumā pat nelielas datu izmaiņas var būt izšķirošas.

Ko vērot līdz 3. oktobrim

Svarīgākie signāli būs partiju konkurences ciešums, kampaņu spēja mobilizēt mazāk aktīvos vēlētājus un CVK informācija par līdzdalības iespējām Latvijā un ārvalstīs. Aptaujas var parādīt politiskās izvēles maiņu, taču aktivitātes prognozē īpaši jāvērtē respondentu gatavība patiešām balsot.

Vēlēšanu dienā uzmanība būs jāpievērš CVK publicētajiem aktivitātes datiem, vienlaikus paturot prātā to provizorisko raksturu. Galvenais pārbaudes punkts būs CVK galīgais 15. Saeimas vēlēšanu rezultāts: tikai tas parādīs, vai 2022. gada 59,43% atskaites punkts pārvarēts pietiekami, lai nonāktu virs 60,00%.

Avots: Likumi.lv