15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte 3. oktobrī pārsniegs 60%?

Autors: Lathemp redakcija

Latvijā 2026. gada 3. oktobrī paredzētas 15. Saeimas vēlēšanas, un viens no galvenajiem vēlēšanu dienas jautājumiem būs, vai kopējā vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60%. Salīdzinājuma punkts ir Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais 14. Saeimas vēlēšanu rezultāts — 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Prognoze tiks slēgta vēlēšanu dienā, taču to izšķirs tikai CVK galīgais rādītājs.

Prognozes jautājums un izšķiršanas robeža

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu kopējā aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK galīgais rādītājs ir 60,01% vai vairāk.
• NĒ: CVK galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai mazāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētie galīgie vēlēšanu rezultāti par Latviju un ārvalstīm kopā.

Šī ir stingra robeža, nevis aptuvens mērķis. Ja CVK publicēs tieši 60,00%, rezultāts būs NĒ. Vēlēšanu nakts ekrānuzņēmumi, mediju aprēķini vai nepilnīgi provizoriskie dati prognozi neizšķirs.

2022. gada aktivitāte atstāja tikai 0,57 procentpunktu starpību

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gada 1. oktobrī vēlētāju aktivitāte sasniedza 59,43%. Tādējādi 2026. gada rādītājam līdz 60% atzīmei jāpieaug par 0,57 procentpunktiem, bet JĀ iznākumam nepieciešams vēl nedaudz lielāks kāpums.

Procentpunkti nav tas pats, kas procentuāls pieaugums. Pāreja no 59,43% līdz 60,00% ir 0,57 procentpunktu kāpums. Lai novērtētu nepieciešamo papildu balsotāju skaitu, būs vajadzīgs arī 2026. gada galīgais balsstiesīgo skaits; to nevar droši iegūt, vienkārši piemērojot 2022. gada skaitļus.

Nelielā starpība padara 60% robežu sasniedzamu, taču iepriekšējais rezultāts pats par sevi nav prognoze. Līdzdalību var mainīt partiju konkurence, vēlētāju mobilizācija, uzticēšanās politikai, balsošanas pieejamība, vēlētāju sastāvs Latvijā un ārvalstīs, kā arī notikumi priekšvēlēšanu periodā.

Kāpēc vēlēšanas paredzētas oktobra pirmajā sestdienā

Latvijas Republikas Satversmes 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Savukārt 11. pants paredz, ka kārtējās Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris.

Tas ir konstitucionālais pamats 15. Saeimas vēlēšanu datumam parastajā vēlēšanu ciklā. Prognozes termiņš ir piesaistīts vēlēšanu dienai, bet ne nozīmīgākajam rezultātu publicēšanas brīdim: galīgā aktivitāte kļūs zināma pēc visu nepieciešamo datu apkopošanas un pārbaudes.

Vēlēšanu datums ir zināms fakts, tāpat kā 2022. gada aktivitātes rādītājs. Nezināmais ir 2026. gada balsstiesīgo rīcība. Tāpēc līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanai jebkurš JĀ vai NĒ vērtējums paliek prognoze, nevis konstatēts rezultāts.

Kā CVK iegūst kopējo aktivitāti Latvijā un ārvalstīs

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda daļa no balsstiesīgajiem ir piedalījusies vēlēšanās. Kopējā rādītāja pamatā ir attiecība starp nobalsojušo skaitu un attiecīgajās vēlēšanās uzskaitīto balsstiesīgo skaitu, rezultātu izsakot procentos.

1. Saeimas vēlēšanu kopējā aktivitāte nebūs tikai Latvijas iecirkņu vidējais rādītājs. CVK apkopo balsošanas datus no iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs, un kopējā aprēķinā nozīme ir cilvēku skaitam, nevis tam, cik iecirkņu katrā teritorijā darbojas.

Tas nozīmē, ka nelielam iecirknim ar ļoti augstu aktivitāti nav tāda paša svara kā lielam iecirknim ar tūkstošiem balsstiesīgo. Vienkāršs visu iecirkņu procentu vidējais aritmētiskais varētu radīt maldinošu rezultātu. Izšķiroša ir CVK veiktā nobalsojušo un balsstiesīgo kopskaita apkopošana.

Arī ārvalstīs nodotās balsis ir daļa no kopējās līdzdalības. Tās nedrīkst ignorēt, mēģinot priekšlaikus noteikt, vai 60% robeža ir pārvarēta. Prognozes atrisināšanai netiks izmantots atsevišķs Latvijas iecirkņu, Rīgas vai ārvalstu aktivitātes rādītājs, ja CVK tos publicēs līdzās kopējam rezultātam.

Ko 60% pārsniegšana nozīmētu sabiedriskajam mandātam

Vēlētāju aktivitāte nepasaka, kura partija uzvarēs vai kāda būs nākamās valdības koalīcija. Tā parāda, cik plaša balsstiesīgo sabiedrības daļa ir piedalījusies Saeimas sastāva izvēlē. Augstāka līdzdalība var stiprināt politisko uztveri, ka parlamenta sastāvs balstās plašākā sabiedrības iesaistē.

60% pārsniegšana būtu arī simbolisks salīdzinājuma punkts: tā parādītu līdzdalības pieaugumu pret 2022. gada 59,43%. Tomēr 60% nav juridisks slieksnis, kas pats par sevi piešķirtu Saeimai papildu pilnvaras vai mainītu mandātu sadalīšanas kārtību.

Arī aktivitāte zem 60% nepadarītu vēlēšanas automātiski nederīgas un nenozīmētu, ka ievēlētajai Saeimai nav tiesiska mandāta. Sabiedriskā mandāta vērtējums ir politisks un demokrātisks jautājums, savukārt parlamenta pilnvaras izriet no Satversmes un vēlēšanu rezultātiem.

Svarīgs būs arī līdzdalības sadalījums. Vienāds kopējais procents var slēpt atšķirīgu aktivitāti starp reģioniem, vecuma grupām vai vēlētājiem Latvijā un ārvalstīs. Šīs atšķirības var palīdzēt skaidrot politisko pārstāvniecību, bet tās nemaina prognozes vienīgo kritēriju — CVK galīgo kopējo procentu.

Kāpēc vēlēšanu nakts rādītājs var mainīties

Vēlēšanu vakarā CVK rezultāti tiek papildināti pakāpeniski, saņemot ziņas no iecirkņiem. Pirmais redzamais aktivitātes procents var aptvert tikai daļu iecirkņu vai vēl nebūt pilnībā pārbaudīts. Agrīnie dati tādēļ nav drošs pamats galīgā iznākuma noteikšanai.

Jāpārbauda ne tikai procentu skaitlis

Lasot provizoriskos datus, svarīgi pievērst uzmanību:

• vai ziņojuši visi iecirkņi Latvijā un ārvalstīs;
• vai rādītājs apzīmēts kā provizorisks vai galīgs;
• vai publicēts kopējais, nevis atsevišķas teritorijas procents;
• vai CVK pēc datu pārbaudes nav veikusi labojumu.

Iecirkņi ar atšķirīgu vēlētāju skaitu neziņo vienlaikus, tāpēc kopaina var mainīties arī tad, ja apstrādāta liela daļa iecirkņu. Ārvalstu datu pievienošana un tehniskas pārbaudes var ietekmēt skaitli, kas atrodas ļoti tuvu 60% robežai.

Galīgais CVK rezultāts izšķirs JĀ vai NĒ

JĀ ceļš ir nepārprotams: CVK galīgajā kopējā aktivitātes rādītājā jābūt skaitlim, kas pārsniedz 60,00%. Ja publicēti 60,01% vai vairāk, prognoze noslēdzas ar JĀ neatkarīgi no tā, kāds procents bija redzams vēlēšanu naktī.

NĒ ceļš aptver gan aktivitātes kritumu vai palikšanu zem 60%, gan precīzi 60,00%. Ja provizoriskais skaitlis pārsniedz robežu, bet galīgais pēc pārbaudes ir 60,00% vai zemāks, iznākums ir NĒ. Tas pats princips darbojas pretējā virzienā.

Netiks veidots neatkarīgs aprēķins no mediju ziņām vai atsevišķu iecirkņu tabulām. Jāpārbauda CVK galīgais kopējais rādītājs pēc tam, kad pabeigta Latvijas un ārvalstu datu apkopošana. Tieši šis ieraksts, nevis vēlēšanu vakara iespaids, noteiks, vai 2026. gadā pārvarēta 60% robeža.

Avots: Likumi.lv