8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Atvērtā grāmata, vēsturiska avīze un mūsdienu ekrāns prasa vienu un to pašu pamatspēju — izlasīt tekstu un saprast, ko tas nozīmē. 8. septembrī, Starptautiskajā rakstpratības dienā, šī prasme jāvērtē plašāk: tā palīdz pieņemt drošus lēmumus par līgumiem, veselību, valsts paziņojumiem un internetā sastaptu informāciju.

Autors: Lathemp redakcija. Publicēts 2026. gada 8. septembrī.

Lasīšana sākās ar burtiem, bet nebeidzas pie tiem

Vēsturiskā izpratnē rakstpratību visbiežāk saista ar spēju lasīt un rakstīt. Tā ļauj cilvēkam uztvert rakstītu vēstījumu, pierakstīt savu domu un piedalīties sabiedrības dzīvē, kurā noteikumi, ziņas un vienošanās arvien biežāk tiek fiksētas tekstā.

Tomēr pati burtu pazīšana vēl negarantē teksta izpratni. Cilvēks var izlasīt teikumu, bet nesaprast tajā ietverto pienākumu, nosacījumu vai risku. Tāpēc rakstpratība pakāpeniski kļuvusi par spēju ne tikai atšifrēt vārdus, bet arī noteikt to jēgu un izmantojumu konkrētā situācijā.

Šo pārmaiņu var saskatīt arī preses un grāmatu vēsturē. Drukātie izdevumi lasītājam piedāvāja ne vien literatūru, bet arī sludinājumus, sabiedriskus paziņojumus, saimnieciskus padomus un politisku argumentāciju. Katram teksta veidam bija vajadzīga citāda lasīšana: sludinājumā jāievēro nosacījumi, ziņā jāatšķir notikums no vērtējuma, bet pamācībā jāsaprot darbību secība.

Kāpēc UNESCO rakstpratībai velta starptautisku dienu

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī. Organizācija rakstpratību aplūko kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu, nevis tikai kā vienu skolā apgūstamu iemaņu.

Šāds skatījums parāda rakstpratības sabiedrisko nozīmi. Cilvēkam ir grūti pilnvērtīgi izmantot savas tiesības, ja viņš nespēj saprast iesniegumu, darba līgumu, balsošanas informāciju vai iestādes lēmumu. Rakstīts teksts var dot piekļuvi iespējām, taču neskaidra valoda vai nepietiekama izpratne var kļūt par šķērsli.

Rakstpratība attiecas uz dažāda vecuma cilvēkiem un nemitīgi mainās līdz ar informācijas vidi. Skolā apgūtās prasmes vēlāk jāizmanto jaunās situācijās — darbavietā, bankas lietotnē, medicīnas iestādē, valsts pakalpojumu portālā un sociālajos tīklos.

Mūsdienās teksts var ietekmēt veselību, naudu un tiesības

Ikdienā rakstpratības kvalitāte kļūst redzama brīžos, kad tekstam ir praktiskas sekas. Apdrošināšanas polisē nozīmīgi var būt izņēmumi, aizdevuma piedāvājumā — kopējās izmaksas, bet valsts paziņojumā — termiņš un prasītā rīcība.

Veselības informācijā jāprot nošķirt vispārīgu skaidrojumu no individuāla medicīniska norādījuma. Jāpamana devas, brīdinājumi un nosacījumi, kā arī jāsaprot, kad nepieciešama ārsta vai farmaceita konsultācija. Neprecīzi izlasīts teikums šajā jomā var radīt daudz lielāku kaitējumu nekā parasta valodas kļūda.

Praktiska rakstpratība nozīmē spēju uzdot tekstam vairākus jautājumus:

• Kas šo informāciju ir publicējis, un kam tā paredzēta?
• Kāda rīcība no lasītāja tiek prasīta?
• Vai tekstā ir termiņi, izņēmumi vai papildu nosacījumi?
• Kur iespējams pārbaudīt neskaidru vai nozīmīgu apgalvojumu?

Šāda lasīšana nav neuzticēšanās visam rakstītajam. Tā ir uzmanīga attieksme pret dokumentiem un vēstījumiem, kuri var mainīt cilvēka izvēles.

Digitālā rakstpratība prasa pārbaudīt arī avotu

Ekrānā līdzās pastāv iestāžu paziņojumi, žurnālistika, reklāma, personiski ieraksti un apzināti maldinošs saturs. Tie var izskatīties līdzīgi, tādēļ mūsdienu rakstpratība pārklājas ar medijpratību.

Svarīgi ir saprast ne tikai uzrakstīto, bet arī publicēšanas vidi. Jāpārbauda vietnes adrese, autors, datums, norādītie avoti un tas, vai virsraksts atbilst pašam saturam. Ekrānuzņēmums bez saites vai sens paziņojums, kas pasniegts kā jauns, var radīt maldīgu priekšstatu pat tad, ja atsevišķi vārdi nav viltoti.

Manipulācija bieži izmanto steigu un emocijas. Aicinājums nekavējoties pārskaitīt naudu, ievadīt piekļuves datus vai izplatīt satraucošu ziņu ir signāls apstāties. Drošāka rīcība ir atrast sākotnējo publikāciju, salīdzināt vairākus uzticamus avotus un būtisku informāciju pārbaudīt pie atbildīgās iestādes.

Četri soļi pirms svarīga lēmuma

• Izlasi visu paziņojumu, ne tikai virsrakstu vai izcelto fragmentu.
• Noskaidro autoru, publicētāju un publicēšanas datumu.
• Atrodi sākotnējo dokumentu vai iestādes tīmekļvietni.
• Ja teksts ietekmē veselību, naudu vai tiesības, lūdz profesionālu skaidrojumu.

Latvijas vēsturiskā prese rāda, kā mainījusies lasīšana

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka, ko nodrošina Latvijas Nacionālā bibliotēka, dod piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Tajā pieejamos materiālus var izmantot, lai pētītu, kā dažādos laikos teksts sasniedza sabiedrību un kāda lasītprasme bija vajadzīga tā uztveršanai.

Vēsturiskajā presē iespējams meklēt ne tikai lielu politisku notikumu aprakstus. Lasīšanas paradumus atklāj arī sludinājumu forma, iestāžu paziņojumu valoda, sadzīves padomi un polemika. Tie parāda, kā informācija tika sakārtota un kādus priekšzināšanu slāņus izdevēji pieņēma par pašsaprotamiem.

Digitāls arhīvs vienlaikus māca kritisku lasīšanu. Vēsturiska publikācija nav automātiski neitrāls notikuma atspoguļojums. Jāņem vērā izdevuma laiks, mērķauditorija, autora pozīcija, lietotā valoda un tālaika sabiedriskie apstākļi. Viens avots sniedz liecību, bet salīdzinājums palīdz veidot pamatotāku priekšstatu.

Arī meklēšanai ir savi ierobežojumi. Vecā drukā, atšķirīgā rakstībā vai nepilnīgi atpazītā tekstā vajadzīgais vārds var nebūt viegli atrodams. Tādēļ vēsturiskus materiālus vērts meklēt ar vairākiem atslēgvārdiem, datumu intervāliem un iespējamiem vārdu rakstības variantiem.

Droša sabiedrība sākas ar saprastu tekstu

Rakstpratība nav pabeigts uzdevums, ko cilvēks reiz nokārto skolā. Tā jāpielāgo jauniem dokumentiem, tehnoloģijām un informācijas izplatīšanas veidiem. Jo vairāk ikdienas pakalpojumu pārceļas uz digitālo vidi, jo nozīmīgāka kļūst spēja mierīgi izlasīt, salīdzināt un pārbaudīt.

Starptautiskā rakstpratības diena atgādina par saikni starp individuālu prasmi un kopējo drošību. Saprasts līgums mazina finansiālu kļūdu risku, pareizi uztverts brīdinājums palīdz rīkoties ārkārtas situācijā, bet pārbaudīts avots kavē manipulācijas izplatīšanos.

Noderīgākais nākamais solis ir vienkāršs: izvēlēties vienu ikdienā svarīgu tekstu un pārbaudīt, vai tajā ir skaidrs autors, datums, nosacījumi un rīcība. Savukārt vēsturiskās lasīšanas kontekstu var iepazīt Nacionālajā digitālajā bibliotēkā, salīdzinot dažādu laiku presi un grāmatas.

Avots: UNESCO