31. augusts Latvijas vēsturē: karaspēka izvešana un Skrunda

1. gada 31. augustā noslēdzās Krievijas Federācijas bruņoto spēku pamatdaļu izvešana no Latvijas. Tas bija viens no svarīgākajiem Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa noslēguma posmiem, tomēr šis datums nenozīmēja pilnīgi visas Krievijas militārās klātbūtnes tūlītēju izbeigšanos. Skrundas radiolokācijas stacijai bija noteikts atsevišķs pagaidu darbības un demontāžas režīms.

Autors: Lathemp redakcija
Publicēts: 2026. gada 31. augustā
Izdevējs: Lathemp

Karaspēka izvešana nostiprināja atjaunotās valsts suverenitāti

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana nebija viens atsevišķs notikums. 1990. gada 4. maijā pieņemtā deklarācija sāka pāreju uz valstisko neatkarību, bet 1991. gada 21. augustā tika pieņemts konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu. Tam sekoja plaša starptautiskā atzīšana.

Tomēr Latvijas teritorijā joprojām atradās bijušās PSRS karaspēka daļas, kuras pēc Padomju Savienības sabrukuma nonāca Krievijas Federācijas jurisdikcijā. Tādēļ ārvalstu bruņoto spēku izvešana kļuva par būtisku atjaunotās valsts drošības, suverenitātes un ārpolitikas jautājumu.

Sarunas nebija tikai par karavīru aizbraukšanas datumu. Vajadzēja vienoties par militāro vienību, tehnikas un īpašumu izvešanu, objektu nodošanu, militāro pensionāru sociālajām garantijām un citiem praktiskiem jautājumiem. Šā procesa tiesisko pamatu nostiprināja Latvijas un Krievijas 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītās vienošanās.

Par galīgo termiņu Krievijas bruņoto spēku izvešanai tika noteikts 1994. gada 31. augusts. Ar šā termiņa izpildi Latvijā beidzās plaša mēroga Krievijas karaspēka izvietojums, kas bija saglabājies pēc neatkarības faktiskās atjaunošanas.

Ko īsti nozīmēja 1994. gada 31. augusts

Šo datumu visprecīzāk raksturo formulējums “Krievijas bruņoto spēku izvešanas pabeigšana”. Tas apzīmē starpvalstu vienošanās galvenā termiņa izpildi, nevis visu ar bijušo PSRS militāro infrastruktūru saistīto jautājumu atrisināšanu vienā dienā.

Militāro objektu pārņemšana un sakārtošana turpinājās arī pēc karaspēka vienību aizbraukšanas. Latvijai palika teritorijas un būves ar piesārņojuma, nesprāgušas munīcijas, īpašuma tiesību un turpmākās izmantošanas problēmām. Tādēļ politiskais izvešanas datums jānošķir no ilgāka administratīva, juridiska un vides seku pārvarēšanas procesa.

Svarīgs bija arī simboliskais aspekts. Atjaunotā Latvija pirmo reizi kopš neatkarības zaudēšanas varēja īstenot savu varu bez plaša ārvalstu karaspēka izvietojuma valsts teritorijā. Vienlaikus Skrundas izņēmums atgādināja, ka pārejas risinājumi vēl nebija pilnībā beigušies.

Skrundas radiolokācijas stacijai bija atsevišķs statuss

Skrundas radiolokācijas stacija bija daļa no PSRS izveidotās agrīnās brīdināšanas sistēmas, kuras uzdevums bija novērot iespējamu ballistisko raķešu pārvietošanos. Krievijai šis objekts saglabāja stratēģisku nozīmi arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Tādēļ Latvijas un Krievijas vienošanos paketē Skrundas objektam tika paredzēts īpašs pārejas režīms. Krievija drīkstēja turpināt radiolokācijas stacijas pagaidu ekspluatāciju līdz 1998. gada 31. augustam. Pēc darbības pārtraukšanas demontāžai bija paredzēti vēl 18 mēneši.

Tas nozīmē, ka 1994. gada 31. augustā Latvijā beidzās Krievijas karaspēka pamatdaļu izvietojums, bet Skrundā ierobežotā apjomā turpinājās ar militāru funkciju saistīta klātbūtne. Tā nebija parasta karaspēka daļa, kas palikusi ārpus izvešanas procesa, bet gan atsevišķā starpvalstu līgumā regulēts objekts ar konkrētu darbības termiņu un demontāžas kārtību.

Skrundas pārejas režīmu uzraudzīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Starptautiskā iesaiste palīdzēja pārbaudīt līguma izpildi un mazināja domstarpību risku starp Latviju un Krieviju.

Stacija pārtrauca darbību 1998. gada 31. augustā. Demontāžas darbi tika pabeigti 1999. gadā, pirms līgumā paredzētā galējā termiņa 2000. gada 29. februārī. 1999. gada 21. oktobrī oficiāli tika atzīmēta demontāžas procesa pabeigšana.

Datumi, kas palīdz saprast notikumu secību

Kāpēc Skrundas izņēmums joprojām ir nozīmīgs

Atšķirība starp karaspēka izvešanu un Skrundas objekta slēgšanu palīdz precīzāk izprast neatkarības atjaunošanas vēsturi. Valstiskuma atjaunošana, starptautiskā atzīšana, ārvalstu karaspēka aiziešana un militārās infrastruktūras pārņemšana bija savstarpēji saistīti, taču hronoloģiski atšķirīgi procesi.

Sakot, ka 1994. gada 31. augustā beidzās pilnīgi visa Krievijas militārā klātbūtne Latvijā, tiek pazaudēta būtiska vēsturiska nianse. Precīzāk ir norādīt, ka šajā dienā tika pabeigta vispārējā karaspēka izvešana, savukārt Skrundas radiolokācijas stacija vēl četrus gadus darbojās saskaņā ar īpašu līgumu.

Šī atšķirība nemazina 31. augusta politisko nozīmi. Gluži pretēji — tā parāda, cik sarežģīti bija praktiski īstenot atjaunotās Latvijas suverenitāti pēc vairākiem okupācijas gadu desmitiem. Rezultātu veidoja ne tikai viens vēsturisks datums, bet arī ilgstošas sarunas, līgumos noteikti termiņi, starptautiska uzraudzība un pakāpeniska militāro objektu pārņemšana.

Tādēļ 31. augusts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir gan skaidra robežšķirtne, gan atgādinājums par pārejas procesa sarežģītību. Karaspēka izvešana bija pabeigta 1994. gadā, Skrundas stacijas darbība beidzās 1998. gadā, bet objekta demontāžas posms noslēdzās 1999. gadā.

Avots: Editorial research