2. septembris: kara beigas pasaulē, okupācija Latvijā

1. gada 2. septembrī Tokijas līcī uz ASV karakuģa USS Missouri Japānas un sabiedroto pārstāvji parakstīja Japānas kapitulācijas aktu. Šis dokuments noslēdza Otro pasaules karu globālā mērogā, taču Latvijai tas neatnesa valstisko brīvību: nacistiskās Vācijas okupāciju bija nomainījusi atjaunotā Padomju Savienības okupācija.

Autors: Lathemp redakcija
Publicēts: 2026. gada 2. septembrī

Uz USS Missouri klāja karš ieguva juridisku noslēgumu

Japānas kapitulācijas ceremonija notika vairākus mēnešus pēc nacistiskās Vācijas sakāves. Uz USS Missouri klāja Japānas valdības un bruņoto spēku pārstāvji parakstīja dokumentu, ar kuru tika pieņemti sabiedroto izvirzītie kapitulācijas nosacījumi. Pēc tam to parakstīja sabiedroto valstu pārstāvji.

ASV Nacionālajā arhīvā glabātais akts apliecina kapitulācijas parakstīšanas vietu un datumu. Tas paredzēja Japānas bruņoto spēku bezierunu kapitulāciju un pakļaušanos sabiedroto augstākās vadības rīkojumiem.

Ceremonija nebija pirmais brīdis, kad pasaule uzzināja par Japānas piekāpšanos. Japānas lēmums pieņemt kapitulācijas nosacījumus sabiedrībai tika paziņots jau augustā, un 15. augusts vairākās valstīs kļuva par uzvaras pār Japānu piemiņas dienu. Tomēr tieši paraksts 1945. gada 2. septembrī nodrošināja dokumentētu un starptautiski atzītu kara noslēgumu.

Kapitulācijas akts nebija visaptverošs pēckara miera līgums. Atsevišķi politiskie, teritoriālie un diplomātiskie jautājumi tika risināti vēlāk. Tomēr vēstures periodizācijā 2. septembris tiek plaši lietots kā Otrā pasaules kara beigu datums pasaules mērogā.

No 8. maija līdz 2. septembrim: svarīgākie datumi

Eiropā karadarbības beigas un visa pasaules kara noslēgums nav viens un tas pats notikums. To palīdz saprast īsa datumu līnija:

• 1939. gada 1. septembris — nacistiskā Vācija iebruka Polijā; Eiropā sākās Otrais pasaules karš.
• 1940. gada 17. jūnijs — Padomju Savienība okupēja Latviju, kam sekoja prettiesiska aneksija.
• 1941. gada vasara — Latvijas teritoriju okupēja nacistiskā Vācija.
• 1944.–1945. gads — Padomju Savienība atkārtoti okupēja Latvijas teritoriju; Kurzemē kaujas turpinājās līdz Vācijas kapitulācijai.
• 1945. gada 8. maijs — stājās spēkā nacistiskās Vācijas kapitulācija, noslēdzot karu Eiropā.
• 1945. gada 15. augusts — Japānas kapitulācijas lēmums tika publiski paziņots.
• 1945. gada 2. septembris — uz USS Missouri parakstīja Japānas kapitulācijas aktu.
• 1990. gada 4. maijs — Latvija pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu.
• 1991. gada 21. augusts — tika atjaunota Latvijas faktiskā valstiskā neatkarība.

Tādēļ 8. maijs precīzi apzīmē kara beigas Eiropā, savukārt 2. septembris — Otrā pasaules kara militāro noslēgumu globālā mērogā. Neviens no šiem datumiem pats par sevi nenozīmēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Kapitulācijas akts mainīja Japānas stāvokli, nevis Latvijas statusu

Dokumenta galvenā nozīme bija skaidra: Japāna pārtrauca pretošanos un pieņēma sabiedroto prasības. Tas izbeidza lielāko globālo militāro konfliktu vēsturē un pavēra ceļu Japānas pēckara pārvaldei, demilitarizācijai un vēlākai starptautisko attiecību sakārtošanai.

Latvijas situāciju šis akts neregulēja. Latvijas valstiskā statusa jautājums nebija Japānas kapitulācijas dokumenta priekšmets, un Padomju Savienība kara beigās negrasījās atteikties no 1940. gadā okupētās un prettiesiski anektētās Latvijas.

Daļa Rietumvalstu neatzina Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā de iure. Tas palīdzēja saglabāt Latvijas Republikas tiesiskās nepārtrauktības ideju diplomātijā, taču Latvijas teritorijā turpināja darboties padomju okupācijas vara.

Latvijā vienu okupācijas režīmu nomainīja cits

Latvijas pieredzi nevar aprakstīt tikai ar vispārīgu stāstu par sabiedroto uzvaru. 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība. Pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gadā sākās nacistu okupācija, kuras laikā Latvijā tika īstenots holokausts, vajāšanas, piespiedu mobilizācija un citas okupācijas varas represijas.

Sarkanās armijas atgriešanās 1944. un 1945. gadā izbeidza nacistiskās Vācijas varu Latvijas teritorijā, taču neatjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Tika atjaunota padomju okupācijas pārvalde, kurai sekoja politiskas represijas, deportācijas, kolektivizācija, rusifikācija un sabiedrības pakļaušana nedemokrātiskam režīmam.

Tāpēc 1945. gada notikumu saukšana par Latvijas „atbrīvošanu” rada maldinošu priekšstatu. Latvija tika atbrīvota no nacistu režīma, bet nekļuva brīva kā neatkarīga valsts. Valstiskuma skatījumā viena okupācija beidzās un otra turpinājās.

Latvijas Okupācijas muzejs šo pieredzi skaidro plašākā okupāciju hronoloģijā: pirmā padomju okupācija, nacistiskās Vācijas okupācija un atkārtotā padomju okupācija. Latvijas neatkarība faktiski tika atjaunota tikai 1991. gadā, balstoties uz Latvijas Republikas tiesisko nepārtrauktību.

Vēsturiskie termini nosaka, ko piemiņā ieraugām

Vārdi „uzvara”, „atbrīvošana”, „kapitulācija” un „kara beigas” nav savstarpēji aizstājami. Katrs no tiem raksturo konkrētu notikuma daļu un var iegūt atšķirīgu nozīmi atkarībā no valsts vēsturiskās pieredzes.

Padomju vēstures stāstā Sarkanās armijas ienākšana Latvijā tika attēlota kā atbrīvošana no fašisma. Šāds formulējums atspoguļo nacistiskā režīma sakāvi, bet noklusē Latvijas neatkarības neatjaunošanu un padomju represīvās varas atgriešanos.

Latvijas piemiņas kultūrā būtiski saglabāt abas vēsturiskās patiesības: nacistiskās Vācijas sakāve bija nepieciešama, taču Padomju Savienības uzvara Latvijai nenozīmēja brīvību. Šis nošķīrums neapšauba nacisma sagrāves nozīmi un vienlaikus neļauj padomju okupāciju pasniegt kā brīvprātīgu vai leģitīmu valsts iekārtas maiņu.

Lasot par 1945. gada notikumiem, precīzi ir lietot trīs atšķirīgus formulējumus:

• 1. maijā beidzās Otrais pasaules karš Eiropā.
• 1. septembrī Japānas kapitulācija noslēdza Otro pasaules karu globālā mērogā.
• Latvijā nacistu okupācijas beigas nenozīmēja neatkarības atjaunošanu, jo turpinājās padomju okupācija.

Šāda datumu un jēdzienu nošķiršana palīdz pieminēt kara upurus, neizdzēšot Latvijas okupācijas pieredzi. 1945. gads noslēdza pasaules karu, bet Latvijas okupācija beidzās tikai līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.

Avots: ASV Nacionālais arhīvs