Latvijas valsts karogs pie dzīvojamās mājas nav tikai svētku rotājums. Noteiktās dienās tā novietošana ir likumā paredzēts pienākums, turklāt represiju un piemiņas datumos karogs jālieto sēru noformējumā. Lai nepieļautu kļūdu, svarīgi atšķirt abas situācijas un izmantot tīru, nebojātu karogu.
- Pie dzīvojamām ēkām karogs obligāti jānovieto desmit likumā minētajos datumos.
- Piecos datumos lietojams parastais, bet piecos — sēru noformējums.
- Sēru dienā pie kāta stiprinātam karogam pievieno melnu lenti, bet mastā to nolaiž pusmastā.
- Karogs nedrīkst būt netīrs, izbalējis, saplēsts vai citādi bojāts.
Autors: Lathemp redakcija. Informācija sagatavota, izmantojot Latvijas valsts karoga likumu un Valsts prezidenta kancelejas skaidrojumu par valsts simboliem.
Sarkanbaltsarkanais karogs ir Latvijas valstiskuma zīme
Latvijas valsts karogs ir viens no Latvijas nacionālajiem simboliem līdzās valsts ģerbonim un himnai. Tā nozīme sniedzas tālāk par ēku noformēšanu: karogs apliecina valsts nepārtrauktību, piederību Latvijai un cieņu pret notikumiem, kuros veidojusies Latvijas valsts.
Sarkanbaltsarkanā karoga vēsturiskās saknes saista ar 13. gadsimta Atskaņu hronikā aprakstītu karogu, ko no Cēsīm veduši latviešu karavīri. Šī rakstītā liecība ir būtiska Latvijas karoga vēstures daļa, tomēr senais karogs nav automātiski pielīdzināms mūsdienu valstiskā simbola juridiski noteiktajam veidolam.
Mūsdienu Latvijas karoga proporcijas un krāsu izkārtojums nostiprinājās 20. gadsimta sākumā, nacionālās pašapziņas un valstiskuma veidošanās laikā. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par valsts simbolu. Padomju okupācijas periodā tā publiska lietošana tika aizliegta, bet Atmodas laikā karogs atgriezās sabiedriskajā telpā un valsts simbolikā.
Karoga uzbūve ir precīza: karmīnsarkanās un baltās joslas savstarpēji attiecas kā 2:1:2, bet karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2. Tādēļ par valsts karogu nevar uzskatīt jebkuru līdzīgu sarkanbaltsarkanu audumu ar citādām proporcijām vai krāsas toni.

Datumi, kad karogs pie dzīvojamās mājas jāizkar obligāti
Latvijas valsts karoga likums nosaka karoga lietošanas pamatprincipus un obligātās dienas. Prasība attiecas uz publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām.
| Datums | Karoga lietošanas veids |
|---|---|
| 25. marts | Sēru noformējumā |
| 1. maijs | Parastā noformējumā |
| 4. maijs | Parastā noformējumā |
| 14. jūnijs | Sēru noformējumā |
| 17. jūnijs | Sēru noformējumā |
| 4. jūlijs | Sēru noformējumā |
| 21. augusts | Parastā noformējumā |
| 11. novembris | Parastā noformējumā |
| 18. novembris | Parastā noformējumā |
| Pirmā decembra svētdiena | Sēru noformējumā |
Šie datumi atspoguļo gan Latvijas valstiskuma svētkus, gan okupāciju, represiju un genocīda upuru piemiņu. Tādēļ sēru noformējums nav dekoratīva izvēle — tas norāda uz konkrētās dienas piemiņas raksturu.
Karoga novietošana var būt nepieciešama arī ārpus tabulā minētajiem datumiem. Tas attiecas, piemēram, uz vēlēšanu vai tautas nobalsošanas norises vietām, kā arī gadījumiem, kad izsludinātas valsts sēras vai karoga lietošana noteikta ar citu tiesisku lēmumu. Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā var noteikt karoga lietošanu arī citos vietēji nozīmīgos datumos.
Kā atšķiras parastais un sēru noformējums
Pie ēkas fasādes karogu parasti piestiprina tam paredzētā turētājā. Parastajā noformējumā sarkanbaltsarkano karogu lieto bez melnās lentes un novieto tā, lai tas būtu labi redzams, nepieskartos zemei, kokiem, vadiem vai citiem priekšmetiem.
Karogs pie fasādes kāta
Ja karogs piestiprināts pie ēkas fasādes kāta, sēru noformējumā tam pievieno melnu lenti. Lente jālieto atbilstoši noteiktajam sēru noformējumam, nevis patvaļīgi jāpiesien jebkurā karoga vietā.

Karogs mastā
Ja karogs tiek uzvilkts mastā, sēru izteikšanai to nolaiž pusmastā. Šādā gadījumā melnā lente nav jāpievieno. Praktiski karogu vispirms uzvelk līdz masta augšai un pēc tam nolaiž sēru stāvoklī; noņemot rīkojas pretējā secībā.
Ja pie vienas ēkas izvietoti vairāki karogi, Latvijas valsts karogam ierādāma goda vieta. Citu valstu, pašvaldību, organizāciju vai dekoratīvie karogi nedrīkst mazināt valsts karoga redzamību un simbolisko nozīmi.
Tīrs un nebojāts karogs ir cieņas prasība
Pirms katras izkāršanas karogs jāpārbauda. Audumam jābūt tīram, krāsām — neizbalējušām, bet malām un stiprinājumiem — nebojātiem. Saplēstu, netīru, būtiski izbalējušu vai citādi necienīgu Latvijas valsts karogu lietot nedrīkst.
Pārbaudāms arī kāts, fasādes turētājs un masts. Stiprinājumam jānotur karogs vējā, bet audums nedrīkst vilkties pa zemi vai aizķerties aiz ēkas konstrukcijām. Daudzdzīvokļu namā iedzīvotājiem savlaicīgi jānoskaidro, kurš nodrošina kopīpašuma karoga izkāršanu — pārvaldnieks, īpašnieku kopība vai cita pilnvarota persona.
Karogu drīkst lietot arī citās dienās, ja vien tas tiek darīts cieņpilni un atbilstoši likumam. Pirms piemiņas dienām un valsts svētkiem vērts pārbaudīt likuma aktuālo redakciju, kā arī valsts vai pašvaldības paziņojumus par īpašu sēru vai atceres kārtību. Plašāku skaidrojumu par karoga vietu Latvijas simbolikā sniedz arī Valsts prezidenta kanceleja.
Avots: Likumi.lv
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Avoti un pārbaude
Datumi un lietošanas veidi salīdzināti ar Latvijas valsts karoga likumu, bet vēsturiskais konteksts — ar valsts simbolu skaidrojumu.
- Pārbaudīts obligāto karoga dienu saraksts
- Nošķirts parastais un sēru noformējums
- Pārbaudītas prasības karoga stāvoklim
- Norādītas situācijas, kad iespējami papildu lēmumi
- Avots
- Latvijas valsts karoga likums
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-08-27 08:21
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri