23. augusts Latvijā: Baltijas ceļš un pasākumu pārbaude

Publicēts 2026. gada 21. augustā
Autors: Lathemp redakcija

Latvijā 23. augustā piemin staļinisma un nacisma upurus, kā arī 1989. gada Baltijas ceļu. Ģimenēm, kuras vēlas apmeklēt atceres pasākumu, 2026. gada programma, muzeju darba laiks un iespējamie satiksmes ierobežojumi jāpārbauda konkrētās pašvaldības, muzeja vai pārvadātāja vietnē.

Īsumā par svarīgāko:

• 1. augusts Latvijā ir likumā noteikta atceres diena.
• Baltijas ceļš notika 1989. gada 23. augustā.
• Pasākumu laiki dažādās Latvijas vietās var atšķirties.
• Ar bērniem vēsturi var pārrunāt, izmantojot karti, fotogrāfijas un ģimenes atmiņas.

Kāpēc 23. augustā piemin divus savstarpēji saistītus notikumus

1. gada 23. augustā Vācija un Padomju Savienība noslēdza Molotova–Ribentropa paktu. Tā slepenajos protokolos abas lielvaras sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā. Šīs vienošanās sekas bija cieši saistītas ar Baltijas valstu okupāciju, neatkarības zaudēšanu, represijām, deportācijām un cilvēku bojāeju.

Tādēļ Latvijas likumā 23. augusts noteikts par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Tā ir diena, kad piemin cilvēkus, kurus skāra abu totalitāro režīmu vardarbība, un runā par to, kā politiski lēmumi var iznīcināt valstu neatkarību un cilvēku drošību.

Piecdesmit gadus vēlāk tieši šajā datumā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji sarīkoja Baltijas ceļu. Aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot ap 600 kilometru garu dzīvo ķēdi cauri trim Baltijas valstīm. Tā bija nevardarbīga prasība atzīt vēsturisko netaisnību un atjaunot valstu brīvību.

Divi 23. augusta datumi Baltijas vēsturē

Šis salīdzinājums bērnam palīdz ieraudzīt saikni: 1939. gadā lielvaras lēma par Baltijas valstīm bez to piekrišanas, bet 1989. gadā Baltijas iedzīvotāji kopīgi un miermīlīgi pauda savu gribu.

Kā Baltijas ceļu izskaidrot dažāda vecuma bērniem

Jaunākiem bērniem var teikt, ka Latvija, Igaunija un Lietuva savulaik nebija brīvas un cilvēki vēlējās atgūt tiesības pašiem lemt par savām valstīm. Baltijas ceļā viņi sadevās rokās, lai parādītu vienotību, neizmantojot vardarbību.

Skolas vecuma bērniem var paskaidrot arī Molotova–Ribentropa pakta nozīmi. Noder vienkāršs formulējums: divas lielvaras slepeni sadalīja teritorijas, neņemot vērā tajās dzīvojošo tautu gribu. Vēlāk Baltijas valstis tika okupētas, un daudzi cilvēki piedzīvoja represijas.

Sarunu var padarīt saprotamāku ar konkrētiem materiāliem:

• kartē izsekot Baltijas ceļa maršrutam cauri trim valstīm;
• aplūkot arhīvu fotogrāfijas un pievērst uzmanību cilvēku skaitam;
• pajautāt vecvecākiem vai citiem radiniekiem, ko viņi atceras par 1989. gadu;
• pārrunāt, kāpēc miermīlīga rīcība var būt spēcīgs sabiedrības vēstījums.

Pieaugušajiem jāpielāgo detaļu apjoms bērna vecumam. Nav nepieciešams sākt ar smagākajiem represiju aprakstiem, taču nevajadzētu arī slēpt, ka okupācija cilvēkiem atņēma brīvību, drošību un dažkārt dzīvību.

Kur pārbaudīt 2026. gada pasākumus un satiksmes izmaiņas

Atceres pasākumu norises vietas un laiki dažādās pašvaldībās var būt atšķirīgi. Informācija vispirms jāmeklē attiecīgās pašvaldības oficiālajā vietnē vai tās kultūras iestāžu kalendārā. Muzeju apmeklētājiem atsevišķi jāpārbauda darba laiks, pieteikšanās kārtība un izstāžu pieejamība.

Ja pasākums notiek pilsētas centrā, pie pieminekļa vai uz ielas, pirms došanās ceļā jāpārbauda arī pašvaldības paziņojumi un pārvadātāja aktuālā informācija. Var mainīties sabiedriskā transporta maršruti, pieturu atrašanās vietas vai automašīnu novietošanas iespējas.

Dodoties kopā ar bērniem, vērts iepriekš izskaidrot, ka atceres pasākumā parasti valda klusa un cieņpilna noskaņa. Sarunas, fotografēšana un pārvietošanās jāpielāgo norisei, netraucējot piemiņas brīžus. Galīgais pārbaudes punkts pirms izbraukšanas ir konkrētā rīkotāja publicētā 23. augusta informācija.

Avots: Latvijas Vēstnesis