ES MI akts darbavietās: kas Latvijā mainās 2026. gadā

Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta lielākā daļa noteikumu ir piemērojama kopš 2026. gada 2. augusta. Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad jāzina, kādi MI rīki tiek izmantoti, kas uzrauga to darbību un kā par automatizētu mijiedarbību informē cilvēkus. Tomēr atsevišķiem pienākumiem ir citi pārejas termiņi, tādēļ katrs lietojums jāpārbauda atsevišķi.

Autors: Lathemp redakcija. Publicēts 2026. gada 31. augustā.

Regulas prasības stājas spēkā pakāpeniski

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tās prasības netika ieviestas vienā dienā. Eiropas Komisija norāda, ka aizliegumi noteiktiem MI lietojumiem un prasības par MI pratību sāka darboties agrāk, savukārt lielākā regulas daļa kļuva piemērojama 2026. gada augustā. Daļai augsta riska sistēmu paredzēti vēl citi termiņi.

Praktiski svarīgākie atskaites punkti ir:

• 2025. gada 2. februāris — sāka piemērot aizliegto prakšu un MI pratības prasības;
• 2025. gada 2. augusts — sāka piemērot daļu noteikumu par vispārīga lietojuma MI modeļiem un pārvaldību;
• 2026. gada 2. augusts — piemērojama lielākā daļa pārējo regulas noteikumu;
• atsevišķām augsta riska sistēmām un jau tirgū esošiem risinājumiem pārejas periods var būt ilgāks.

Tādēļ ar apgalvojumu, ka “MI akts jau darbojas”, vien nepietiek. Jānoskaidro konkrētās sistēmas riska kategorija, uzņēmuma loma un attiecīgā regulas panta piemērošanas datums.

Personāla atlases un darbinieku vērtēšanas rīkiem vajag pārbaudi

Regula izmanto uz risku balstītu sistēmu. Daļa ikdienas rīku rada minimālu risku, dažiem ir noteikti caurskatāmības pienākumi, bet konkrēti nodarbinātības risinājumi var tikt klasificēti kā augsta riska sistēmas.

Tas var attiekties uz MI, ko izmanto kandidātu atlasei, pieteikumu filtrēšanai, darbinieku snieguma vērtēšanai, uzdevumu sadalei vai lēmumiem par paaugstināšanu un darba attiecību izbeigšanu. Klasifikācija nav nosakāma tikai pēc produkta reklāmas vai tā, vai sistēma tiek saukta par “asistentu”. Izšķiroša ir paredzētā funkcija un faktiskā izmantošana.

Darba devējam vispirms vajadzīga MI sistēmu inventarizācija. Tajā vērts norādīt:

• rīka nosaukumu, piegādātāju un paredzēto uzdevumu;
• izmantoto datu veidus un cilvēkus, kurus rezultāts ietekmē;
• vai sistēmas ieteikums ietekmē būtisku lēmumu;
• kurš darbinieks pārbauda rezultātus un drīkst tos noraidīt;
• kā tiek reģistrētas kļūdas, sūdzības un neparedzēta darbība;
• kāds pārejas termiņš attiecas uz konkrēto risinājumu.

Cilvēka uzraudzība nedrīkst būt tikai formāls apstiprinājums. Atbildīgajai personai jāspēj saprast sistēmas ierobežojumus, pamanīt acīmredzami kļūdainu rezultātu un nepieļaut automātisku lēmuma pārņemšanu.

Atbildība sadalās starp nodrošinātāju un izmantotāju

MI sistēmas nodrošinātājs parasti atbild par produkta izstrādi, atbilstības novērtēšanu, tehnisko dokumentāciju, lietošanas norādēm un citiem pienākumiem, kas izriet no sistēmas kategorijas. Savukārt uzņēmums, kas rīku ievieš savā darbā, regulas izpratnē var būt sistēmas izmantotājs jeb ieviesējs.

Izmantotājam jāievēro saņemtās instrukcijas, jānodrošina paredzētā cilvēka uzraudzība un jāuzrauga sistēmas darbība tādā apjomā, kādu prasa attiecīgais regulējums. Darba devējiem noteiktās situācijās var būt arī jāinformē darbinieki un viņu pārstāvji par augsta riska MI izmantošanu darbavietā.

Piegādātāja apliecinājums tādēļ neatceļ Latvijas uzņēmuma pienākumu izvērtēt savu lietošanas scenāriju. Būtiskas sistēmas pārveidošanas vai sākotnēji neparedzēta lietojuma gadījumā var mainīties arī uzņēmuma juridiskā loma.

Tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam jābūt atpazīstamam

Cilvēkam, kurš izmanto digitālu pakalpojumu, būtiska ir iespēja saprast, kad viņš sazinās ar MI sistēmu. Tērzēšanas risinājumos informācijai par automatizēto sarunas partneri jābūt skaidrai un savlaicīgai, ja vien tas jau nav acīmredzams no situācijas.

Regula paredz caurskatāmības prasības arī noteiktam sintētiskam audio, attēlu, video un teksta saturam. Īpaši svarīga ir dziļviltojumu atpazīstamība. Konkrētie pienākumi atšķiras nodrošinātājam, kurš tehniski ģenerē vai pārveido saturu, un personai vai organizācijai, kas to publicē.

Caurskatāmības norādei jāpalīdz lietotājam, nevis jāpaslēpjas garos lietošanas noteikumos. Vienlaikus akts nenozīmē, ka ikvienam ar MI labotam materiālam visos apstākļos piemērojama identiska atzīme — jāņem vērā satura veids, izmantošanas nolūks, izņēmumi un attiecīgais piemērošanas termiņš.

Kur pārbaudīt konkrētā pienākuma termiņu

Saistošais pamats ir Regula (ES) 2024/1689 portālā EUR-Lex. Tajā ietverti pienākumi, definīcijas, pielikumi un pārejas noteikumi. Eiropas Komisijas pārskatā par MI regulējumu pieejams saprotamāks riska kategoriju un pakāpeniskās piemērošanas skaidrojums.

Uzņēmumam nākamais praktiskais solis ir sasaistīt katru inventarizēto rīku ar tā faktisko funkciju, iespējamo riska kategoriju un konkrēto termiņu. Ja sistēma ietekmē pieņemšanu darbā, nodarbinātību, piekļuvi būtiskam pakalpojumam vai citu personai nozīmīgu lēmumu, vajadzīga padziļināta atbilstības un cilvēka uzraudzības pārbaude.

Avots: Eiropas Komisija