Eiropas Valodu diena: kāpēc 26. septembris svarīgs Latvijā

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Latvijā šis datums dod iemeslu padomāt par valodām, ko lietojam ģimenē, apgūstam skolā un izvēlamies darbā. Daudzvalodība nav tikai vairāku svešvalodu prasme: tā ir arī spēja saprasties ar cilvēkiem, kuru valodu pieredze atšķiras no mūsējās.

Autors: Lathemp redakcija

Kāpēc Eiropas Valodu diena ir 26. septembrī

Eiropas Valodu diena ir Eiropas Padomes atzīmējama diena ar pastāvīgu datumu — 26. septembri. Tās uzmanības centrā ir valodu daudzveidība un valodu apguve. Tas nav pārbaudījums, kurā jāpierāda noteikts prasmju līmenis. Datums drīzāk aicina pamanīt, kā valodas palīdz sazināties un iepazīt citu cilvēku pieredzi.

Eiropas Padomes Eiropas Valodu dienas lapā atrodama informācija par šo dienu. Tā ļauj nošķirt pašu atzīmējamo datumu no atsevišķām vietējām norisēm. Ja ģimene vai skola vēlas apmeklēt konkrētu pasākumu, tā laiks un vieta jānoskaidro pie rīkotāja.

Latvijas lasītājam dienas nozīme ir viegli sasaistāma ar ikdienu. Valoda ir gan piederības un kultūras daļa, gan praktisks saziņas līdzeklis. Vienā dienā cilvēks var sarunāties mājās, lasīt mācību materiālu un atbildēt darba kolēģim — katrā situācijā vajadzīgās valodas un prasmes var atšķirties.

Ko daudzvalodība nozīmē Latvijas ģimenēs

Ģimenē valodas izvēle bieži sākas ar vienkāršu jautājumu: kā savstarpēji sarunāties tā, lai visi varētu piedalīties? Dažās mājās ikdienā skan vairāk nekā viena valoda; citās bērns ar citu valodu sastopas grāmatās, dziesmās vai sarunās ārpus mājām. Abos gadījumos valodas pieredze veidojas pakāpeniski.

Latviešu valodai ir īpaša vieta Latvijas kopīgajā dzīvē. Vienlaikus citu valodu iepazīšana var paplašināt iespējas uzturēt ģimenes saites, saprast dažādus kultūras darbus un sazināties ceļojumos. Šīs vajadzības nav savstarpēji izslēdzošas: ģimene var kopt latviešu valodu un dot vietu arī citām tai nozīmīgām valodām.

Praktiski noderīga ir interese par to, ko bērns jau prot pateikt. Ja kādu domu viņš vispirms formulē vienā valodā, pieaugušais var palīdzēt atrast vārdus arī citā. Saruna par nozīmi, nevis tikai kļūdas labošana, dod bērnam iespēju turpināt runāt un jautāt.

Valodu apguvei nav jābūt īpašam 26. septembra projektam. Kopīga lasīšana, saruna pēc filmas vai jautājums par kāda vārda nozīmi iederas parastā vakarā. Šādi ieradumi ļauj bērnam redzēt, ka valoda ir lietojama, nevis tikai iegaumējama.

Skolā svarīga ir iespēja valodu lietot

Skolā valodu apguve bieži saistās ar stundām un vērtējumu, taču tās mērķis ir plašāks par pareizu atbildi uzdevumā. Skolēnam vajag arī iespēju uzdot jautājumu, izskaidrot savu domu, klausīties citos un saprast tekstu. Tās ir prasmes, kas vajadzīgas dažādos mācību priekšmetos.

Eiropas Valodu diena var būt labs brīdis, lai klasē pārrunātu, kur valodas jau sastopamas: grāmatās, spēlēs, ģimenes sarunās vai saziņā ar draugiem. Šādai sarunai nav vajadzīgs pieņēmums, ka visi skolēni sāk no vienas vietas. Vienam jau ir pieredze vairākās valodās, citam jaunas valodas apguve tikai sākas. Valodu iepazīšanai noder arī idejas ģimenei un skolai.

Skolēnam, kurš baidās kļūdīties, palīdz nelieli, sasniedzami uzdevumi. Piemēram, var izlasīt īsu tekstu un pateikt tā galveno domu saviem vārdiem vai iemācīties dažus pieklājīgus jautājumus sarunai. Tas ļauj pamanīt progresu arī tad, ja brīva runa vēl sagādā grūtības.

Darbā valodas izvēli nosaka sarunas mērķis

Darba vidē valodu prasmes var palīdzēt sazināties ar klientiem, kolēģiem vai partneriem. Taču prasību formulējums kļūst jēgpilnāks, ja ir skaidrs, kāds uzdevums jāveic. Spēja saprast rakstisku instrukciju, vadīt sarunu un uzrakstīt precīzu atbildi ir atšķirīgas prasmes.

Arī pašam valodas apguvējam ir vērts sākt ar konkrētu vajadzību. Ja grūtākais ir atbildēt uz e-pastu, noderēs biežāko darba situāciju vārdu krājums un īsu vēstuļu rakstīšana. Ja svarīgākas ir sarunas, vairāk palīdzēs regulāra runāšanas prakse. Mērķis pasaka priekšā, ko mācīties vispirms.

Daudzvalodība darbā nozīmē arī uzmanību pret sarunas biedru. Dažkārt skaidrāks teikums un pārjautāšana palīdz vairāk nekā sarežģīts izteiciens. Tā ir prasme, ko var attīstīt jebkurā valodā, arī savā dzimtajā.

Viena neliela izvēle pēc 26. septembra

Eiropas Valodu dienu var izmantot, lai izvēlētos vienu paveicamu nākamo soli: atrast lasāmvielu valodā, kuru gribas labāk saprast, regulāri sarunāties ar kādu vai pierakstīt vārdus, kas atkārtojas ikdienā. Nav nepieciešams sākt ar lielu mācību plānu.

Svarīgākais jautājums ir konkrēts: kurā situācijā labāka saprašanās man noderētu? Atbilde var būt saistīta ar bērna mācībām, ģimenes sarunu vai darba pienākumu. Kad situācija ir skaidra, arī valodas apguvei vieglāk atrast vietu ikdienā.

Avots: Eiropas Padome