1. oktobris: kā radās veco ļaužu diena un ko tā nozīmē Latvijā

Starptautisko veco ļaužu dienu atzīmē 1. oktobrī. Tās jēga nav tikai pateikties vecākiem cilvēkiem: diena aicina pievērst uzmanību viņu iespējai piedalīties sabiedrības dzīvē. Latvijā tas var sākties ar vienkāršu jautājumu — vai cilvēks var saņemt vajadzīgo informāciju un nokārtot pakalpojumu arī tad, ja viņš nelieto internetu?

Autors: Lathemp redakcija.

Kāpēc ANO izvēlējās 1. oktobri?

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1990. gadā noteica 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. ANO dienas aprakstā norādīts gan datums, gan lēmums, ar kuru diena tika izveidota. Tā ir ikgadēja starptautiska atzīmējama diena, nevis vienreizējs pasākums.

Dienas pamatā ir doma, ka vecums nedrīkst mazināt cilvēka cieņu vai iespēju lemt par savu dzīvi. Vecāki cilvēki var turpināt strādāt, rūpēties par tuviniekiem, iesaistīties vietējā kopienā vai vienkārši patstāvīgi kārtot savas lietas. Lai tas būtu iespējams, ar labu attieksmi vien nepietiek: nozīme ir arī saprotamai informācijai un sasniedzamiem pakalpojumiem.

ANO izvēlētais datums dod iemeslu par šiem jautājumiem runāt katru gadu. Tas nenozīmē, ka visiem vecākiem cilvēkiem ir vienādas vajadzības. Vienam ērta ir saziņa internetā, citam nepieciešama saruna pa tālruni vai klātienē. Tāpēc vecums pats par sevi neko drošu nepasaka par cilvēka digitālajām prasmēm, veselību vai vēlmi pieņemt palīdzību.

Ko šī diena palīdz pamanīt Latvijā?

Latvijas iedzīvotājam atšķirība starp pieejamu un nepieejamu pakalpojumu bieži atklājas brīdī, kad jāatrod konkrēta atbilde. Piemēram, jānoskaidro, kur vērsties par sociālo palīdzību, kā pieteikt vizīti vai kādi dokumenti vajadzīgi iesniegumam. Ja norādes ir atrodamas tikai tīmekļa vietnē, cilvēkam bez interneta piekļuves nākas meklēt starpnieku.

Palīdzība no ģimenes locekļa var būt noderīga, taču tai nevajadzētu automātiski aizstāt paša cilvēka līdzdalību. Pirms kārtot lietas viņa vietā, ir vērts noskaidrot, ko viņš vēlas paveikt pats un kurā solī vajadzīgs atbalsts. Dažkārt pietiek pierakstīt tālruņa numuru, izskaidrot saņemtu vēstuli vai kopā noskaidrot pieņemšanas laiku.

Svarīgs ir arī informācijas pasniegšanas veids. Garš iestādes teksts var būt grūti uztverams neatkarīgi no lasītāja vecuma. Skaidrs pakalpojuma nosaukums, norādīta saziņas iespēja un saprotams nākamais solis palīdz cilvēkam izlemt, ko darīt. Ja atbilde nav skaidra, visdrošāk ir sazināties ar pašu iestādi, kura sniedz attiecīgo pakalpojumu.

Kā palīdzēt tuviniekam, kurš nelieto digitālos pakalpojumus?

Sāciet ar konkrētu vajadzību, nevis pieņēmumu, ka cilvēkam jāmācās lietot visas digitālās iespējas uzreiz. Ja jāiesniedz dokuments vai jāpiesakās pakalpojumam, vispirms noskaidrojiet, kura iestāde par to atbild. Tad pārbaudiet, kādi saziņas un pieteikšanās veidi šajā gadījumā ir pieejami.

• Pajautājiet tuviniekam, kādu rezultātu viņš vēlas un vai viņš grib pats sazināties ar iestādi.
• Atrodiet attiecīgās iestādes kontaktinformāciju un noskaidrojiet, vai jautājumu var risināt pa tālruni vai klātienē.
• Pierakstiet vajadzīgos dokumentus, adresi, pieņemšanas laiku un cilvēka vārdu vai nodaļu, ar kuru sazinājāties.
• Ja palīdzat aizpildīt iesniegumu, pirms nosūtīšanas kopā pārskatiet tajā norādīto informāciju.

Šāda pieeja ir noderīga arī tad, ja cilvēks internetu lieto, bet konkrētais pakalpojums viņam ir nepazīstams. Mērķis ir panākt, lai viņš saprot izvēles un var pieņemt lēmumu par savām lietām. Pieejamība nav tikai tehnisks jautājums par mājaslapu: tā ietver arī iespēju uzdot jautājumu un saņemt saprotamu atbildi.

Ko pārbaudīt tieši 1. oktobrī?

Starptautiskā veco ļaužu diena var būt labs brīdis mierīgai sarunai par ikdienas šķēršļiem. Var pajautāt, vai kāda vēstule palikusi neskaidra, vai ir zināms vajadzīgās iestādes tālrunis un vai pakalpojuma saņemšanai nepieciešama palīdzība. Šie jautājumi ir konkrētāki par vispārīgu piedāvājumu «palīdzēt ar internetu».

Ja atklājas neatrisināts jautājums, nākamais solis ir sazināties ar iestādi vai pašvaldību, kas par attiecīgo pakalpojumu atbild, un noskaidrot pieejamās iespējas. ANO noteiktais datums atgādina par cieņu un līdzdalību; ikdienā tās kļūst redzamas tajā, vai cilvēks var saprast informāciju, izvēlēties un saņemt vajadzīgo pakalpojumu.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija