Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu diena 26. septembrī atgādina, ka valodas ir gan saziņas prasme, gan veids, kā iepazīt citus cilvēkus un kultūras. Latvijā šai dienai ir īpaši skaidrs sākumpunkts: latviešu valoda ir valsts valoda, bet citu valodu apguve paplašina iespējas mācīties, strādāt un saprast apkārtējo pasauli. Ģimenei vai skolai pietiek ar nelielu, konkrētu nodarbību, lai šīs atšķirīgās lomas izrunātu un izmēģinātu praksē.

Kāpēc Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī

Eiropas Valodu diena ir saistīta ar Eiropas Padomes un Eiropas Savienības centieniem pievērst uzmanību valodu apguvei un Eiropas valodu daudzveidībai. Tās ikgadējais datums ir 26. septembris. Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs savā Eiropas Valodu dienas vietnē publicē materiālus, kurus var izmantot arī nodarbību plānošanai.

Šīs dienas ideja nav panākt, lai visi runātu vienās un tajās pašās valodās. Tā mudina pamanīt, cik dažādos veidos cilvēki sazinās, un turpināt mācīties arī pēc skolas gadiem. Svešvalodas sākumā var šķist noderīgas tikai ceļojumā, tomēr tās palīdz lasīt grāmatas oriģinālvalodā, sekot citu valstu medijiem un sarunāties ar cilvēkiem bez tulka starpniecības.

Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir atšķirīgas organizācijas. Tādēļ, runājot par Valodu dienu, ir lietderīgi tās nesapludināt vienā iestādē. Kopīgā tēma ir plašāka par jebkuras vienas organizācijas darbu: valodas var apgūt visa mūža garumā, un katra jauna prasme dod vēl vienu iespēju piedalīties sabiedrības un kultūras dzīvē.

Ko daudzvalodība nozīmē Latvijā

Latvijas valodu vidē vienlaikus sastopamas vairākas parādības. Latviešu valoda ir valsts valoda — tas nosaka tās īpašo lomu valsts un sabiedriskajā dzīvē. Cilvēki arī apgūst svešvalodas, lieto ģimenē mantotas valodas un ikdienā sastop citu valstu kultūru. Šos faktus var apspriest kopā, nezaudējot skaidrību par katras valodas lomu.

Piemēram, bērns var skolā mācīties latviešu un vēl vienu vai vairākas svešvalodas, bet mājās dzirdēt citu ģimenes valodu. Šāda pieredze pati par sevi neko nemaina valsts valodas statusā. Tā dod iespēju runāt par to, kur, ar ko un kādam nolūkam cilvēki izvēlas valodu, kā arī par cieņu pret sarunas biedru.

Svarīgi ir atšķirt arī valodas zināšanas no priekšstata par valodu. Dažu sasveicināšanās frāžu iemācīšanās vēl nenozīmē prasmi sarunāties, taču tā var būt labs sākums. Savukārt regulāra klausīšanās, lasīšana un runāšana palīdz prasmi attīstīt. Eiropas Valodu diena var kļūt par brīdi, kad ģimene vai klase izvēlas vienu mazu, sasniedzamu nākamo soli.

Latvijas pieredze palīdz šo tēmu padarīt konkrētu. Var salīdzināt vārdus, kas nonākuši latviešu valodā no citām valodām, vai izpētīt, kā dažādās valodās izsaka pieklājīgu lūgumu. Šādi piemēri rāda gan saskarsmi starp kultūrām, gan to, ka katrai valodai ir savas izteiksmes iespējas. Sarunā nav jāveido valodu sacensība: lietderīgāk ir jautāt, ko jaunā frāze palīdz saprast vai pateikt.

Ko ģimene var izmēģināt vienā vakarā

Valodu dienai nav vajadzīgs dārgs pasākums. Izvēlieties īsu uzdevumu, kuru katrs ģimenes loceklis var paveikt savā līmenī. Ja mājās jau lieto vairākas valodas, uzdevumā var iekļaut arī tās; ja nelieto, pietiek ar valodu, kuru kāds pašlaik mācās.

• Atrodiet trīs ikdienas vārdus latviešu valodā un vēl vienā valodā. Izrunājiet tos un pārrunājiet, kad katru lietotu.
• Noklausieties īsu dziesmu vai sarunu citā valodā. Vispirms mēģiniet uztvert noskaņu, pēc tam noskaidrojiet dažu vārdu nozīmi.
• Izvēlieties vienu pieklājīgu frāzi, piemēram, pateicību vai lūgumu, un nedēļu vingrinieties to lietot pareizā situācijā.

Ja bērns jautā, kāpēc viens vārds dažādās valodās skan atšķirīgi, nav vajadzīga tūlītēja un pilnīga atbilde. Jautājums var kļūt par kopīgu meklēšanu vārdnīcā vai sarunu ar cilvēku, kurš šo valodu lieto. Vērtīgākais rezultāts ir interese, kurai seko vēl viena sastapšanās ar valodu.

Kā skola var pārvērst datumu mācību pieredzē

Skolā Valodu dienu var sasaistīt ar jau apgūstamo, neieviešot atsevišķu lielu projektu. Valodu stundā skolēni var salīdzināt viena teksta īsus fragmentus dažādās valodās un pamanīt, ko iespējams saprast no pazīstamiem vārdiem vai konteksta. Vēstures vai ģeogrāfijas stundā var runāt par to, kā valodas izplatās un kāpēc Eiropā sastopama tik liela daudzveidība.

Noder arī neliels intervijas uzdevums: skolēni, ievērojot sarunas biedra vēlmi piedalīties, var pajautāt pieaugušajam, kuru valodu viņš ir mācījies, kāpēc un kas palīdzēja turpināt. Atbildes parasti parāda, ka mācīšanās ceļi atšķiras. Kādam vajadzīga saruna darbā, citam — vēlme lasīt vai sazināties ar radiniekiem.

Skolotājam ir vērts dot izvēles iespēju skolēniem, kuri nevēlas stāstīt par savas ģimenes valodu pieredzi. Uzdevumu tikpat labi var veikt ar publiski pieejamu tekstu vai izvēlētu svešvalodu. Tādējādi uzmanības centrā paliek valodu apguve, nevis pienākums atklāt personisku informāciju.

Eiropas Moderno valodu centra materiāli var būt sākumpunkts piemērotas aktivitātes izvēlei. Pirms 26. septembra ģimene vai skolotājs var izvēlēties vienu uzdevumu un vienoties, ko pēc tā pārrunās: jaunu vārdu, pārsteidzošu līdzību vai situāciju, kurā jaunā prasme varētu noderēt.

Autors: Lathemp redakcija.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe