Degvielas cenas Baltijā: kā pareizi salīdzināt izmaksas

Degvielas cenu atšķirība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju mājsaimniecības budžetā jāvērtē centos par litru un eiro par visu uzpildi. Pat šķietami ievērojama starpība var dot tikai dažus eiro ietaupījuma, savukārt īpašs brauciens pāri robežai var to pilnībā iztērēt.

Datu periodam jāsakrīt visās trijās valstīs

Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin publicē salīdzināmus ES valstu benzīna un dīzeļdegvielas cenu datus. Salīdzinājumam jāizmanto viena biļetena periods, viena degvielas kategorija un vienāda mērvienība, piemēram, eiro par litru.

Šim materiālam pievienotā avota informācija apstiprina datu pieejamību un Eiropas Komisiju kā izdevēju, taču tajā nav norādīts jaunākā perioda datums vai konkrētās Baltijas valstu cenas. Tādēļ precīzu cenu tabulu un aktuālās starpības aprēķinu bez nepārbaudītu skaitļu ieviešanas izveidot nevar.

Pirms salīdzināšanas Eiropas Komisijas lapā jāpārbauda:

• jaunākā publicētā datu perioda datums;
• vai salīdzināts viens benzīna veids;
• vai dīzeļdegvielas dati attiecas uz vienu kategoriju;
• vai visās valstīs izmantotas cenas ar nodokļiem;
• vai skaitļi pārvērsti vienādā mērvienībā.

Baltijas cenu salīdzinājumā svarīga ir cena ar nodokļiem

Autovadītāja faktiskajām izmaksām visatbilstošākā ir mazumtirdzniecības cena ar nodokļiem, jo tā raksturo summu, kas jāmaksā par degvielu. Cena bez nodokļiem ir noderīga, lai salīdzinātu degvielas pamatizmaksas un tirgus apstākļus, taču tā nav gala summa pie kases.

Benzīns un dīzeļdegviela jāvērtē atsevišķi. Zemāka benzīna cena vienā valstī nenozīmē, ka arī dīzeļdegviela tur būs lētāka par tādu pašu summu. Arī vienas nedēļas rezultāts nepierāda ilgstošu tendenci: tas ir konkrēta perioda momentuzņēmums.

Drošākais aprēķins ir vienkāršs: no Latvijas cenas par litru atņem salīdzināmās kaimiņvalsts cenu. Pozitīvs rezultāts rāda iespējamo ietaupījumu kaimiņvalstī, bet negatīvs — ka attiecīgajā periodā zemāka cena bijusi Latvijā.

Ko viena centa starpība nozīmē pilnai bākai

Katrs 0,01 eiro par litru cenas starpības līmenis 40 litru uzpildē maina kopējo summu par 0,40 eiro. Pie 50 litriem starpība ir 0,50 eiro, bet pie 60 litriem — 0,60 eiro.

Praktiski tas nozīmē:

• 0,05 eiro starpība: 2,00 eiro par 40 litriem, 2,50 eiro par 50 litriem un 3,00 eiro par 60 litriem;
• 0,10 eiro starpība: 4,00 eiro par 40 litriem, 5,00 eiro par 50 litriem un 6,00 eiro par 60 litriem;
• 0,15 eiro starpība: 6,00 eiro par 40 litriem, 7,50 eiro par 50 litriem un 9,00 eiro par 60 litriem.

Šie ir matemātiski piemēri, nevis attiecīgās nedēļas cenu starpība Baltijā. Kad zināmi pārbaudīti dati, faktiskā starpība par litru jāreizina ar plānoto uzpildes apjomu.

Robežbrauciens var samazināt vai dzēst ietaupījumu

Īpašu braucienu pēc lētākas degvielas nevar novērtēt tikai pēc cenas pie uzpildes stacijas. Jāņem vērā papildu attālums turp un atpakaļ, automobiļa vidējais patēriņš un degvielas cena, ar kuru tiek veikts pats brauciens.

Ja papildu maršruts ir 80 kilometru un automobilis patērē 7 litrus uz 100 kilometriem, braucienam vajadzēs aptuveni 5,6 litrus. Šo daudzumu reizinot ar aktuālo cenu par litru, iegūst robežbrauciena tiešās degvielas izmaksas. Tikai pēc tam tās drīkst atņemt no iespējamā ietaupījuma par uzpildi.

Aprēķinā nav ietverts ceļā pavadītais laiks, automobiļa nolietojums vai iespējamā novirze no ikdienas maršruta. Ja uzpilde kaimiņvalstī notiek jau plānota brauciena laikā, papildu izmaksas var būt ievērojami mazākas.

Kāpēc gala cena valstīs atšķiras

Akcīzes nodoklis veido noteiktu summu degvielas cenā, savukārt pievienotās vērtības nodoklis tiek piemērots atbilstoši katras valsts likmei un nodokļa bāzei. Tādēļ nodokļu atšķirības var mainīt gala cenu arī tad, ja degvielas pamatizmaksas ir līdzīgas.

Cenu bez nodokļiem ietekmē naftas produktu vairumtirdzniecības cena, piegādes līgumi, loģistika, uzglabāšana un tirgotāju darbības izmaksas. Nozīme var būt arī valūtas kursam, jo starptautiskajā tirgū naftu un naftas produktus bieži tirgo ASV dolāros, bet patērētāji Baltijā maksā eiro.

Mazumtirdzniecības cenu papildina uzpildes staciju uzturēšana, darbaspēka izmaksas, konkurence konkrētajā vietā un tirgotāja marža. Tāpēc Eiropas Komisijas valsts līmeņa rādītājs nav solījums, ka katrā uzpildes stacijā būs tieši tāda pati cena.

Avots: Eiropas Komisija