Vai valdība 2026. gadā ieviesīs jaunu energoresursu nodokli?

Latvijas valdība ir uzsākusi intensīvu darbu pie 2027. gada budžeta bāzes izdevumu pārskatīšanas, kas ietver arī plašāku nodokļu politikas pilnveidošanu. Finanšu ministrijas paziņojumi liecina, ka fiskālās disciplīnas ievērošana un nepieciešamība nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību ir kļuvušas par prioritāti. Šis process ir izraisījis plašas diskusijas par to, vai valdība, meklējot papildu ieņēmumu avotus, varētu vērsties pie energoresursu aplikšanas ar jauniem nodokļiem vai esošo likmju paaugstināšanas, lai sasniegtu ambiciozos klimata un energoefektivitātes mērķus.

Budžeta plānošanas cikls un fiskālie riski

Finanšu ministrijas pašreizējais darba cikls ir vērsts uz to, lai identificētu budžeta izdevumu optimizācijas iespējas. Valdības pārstāvji norāda, ka fiskālā konsolidācija ir nepieciešama, lai sabalansētu valsts finanses, ņemot vērā gan ģeopolitisko situāciju, gan saistības pret Eiropas Savienības klimata mērķiem. Energoresursu nodokļi bieži tiek skatīti kā instruments, kas varētu veicināt pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem, taču šāds solis vienlaikus rada ievērojamu spiedienu uz valsts tautsaimniecību.

Uzņēmēji un mājsaimniecības šobrīd atrodas gaidīšanas režīmā, jo jebkura izmaiņa nodokļu politikā, kas skar apkuri, elektrību vai degvielu, tieši ietekmē ikdienas izmaksas un ražošanas konkurētspēju. Kamēr valdība nav nākusi klajā ar konkrētiem likumprojektu piedāvājumiem, tirgū valda neskaidrība par to, vai tiks izvēlēts tiešs nodokļu sloga palielinājums vai arī tiks meklēti citi, netieši fiskālās konsolidācijas rīki.

Prognožu atrisināšanas mehānisms

Šis jautājums par jaunu energoresursu nodokļu ieviešanu vai esošo likmju būtisku paaugstināšanu tiks uzskatīts par atrisinātu ar “JĀ”, ja līdz 2026. gada 31. decembrim Saeima pieņems attiecīgus likuma grozījumus, kas paredz šādas izmaiņas. Savukārt “NĒ” atbilde tiks fiksēta, ja līdz minētajam datumam šādi lēmumi netiks pieņemti, tiks noraidīti vai arī netiks virzīti izskatīšanai parlamentā. Šis termiņš ir būtisks, jo tas sakrīt ar budžeta plānošanas cikla noslēgumu un nākamā gada fiskālās politikas galīgo apstiprināšanu.

Ietekme uz uzņēmējdarbību un mājsaimniecībām

Eksperti uzsver, ka nodokļu izmaiņu ietekme uz energoresursiem ir divējāda. No vienas puses, augstākas cenas var kalpot kā stimuls energoefektivitātes pasākumu ieviešanai, mudinot gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus investēt modernākās tehnoloģijās un siltināšanas risinājumos. No otras puses, straujš izmaksu kāpums var būtiski mazināt Latvijas ražotāju konkurētspēju reģionā, īpaši energoietilpīgajās nozarēs, kur energoresursu izmaksas veido nozīmīgu daļu no gala produkta cenas.

Mājsaimniecībām šī situācija nozīmē nepieciešamību rūpīgi sekot līdzi valdības lēmumu pieņemšanas procesam. Iedzīvotājiem ieteicams izvērtēt savu siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu, kā arī apsvērt energoefektivitātes uzlabošanas iespējas, pirms stājas spēkā jauni fiskālie nosacījumi. Valdības lēmumi, kas tiks pieņemti līdz gada beigām, būs izšķiroši nākamā gada finanšu plānošanā.

Turpmākie soļi un uzraudzība

Lai iegūtu skaidrību par gaidāmajām izmaiņām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir jāseko līdzi:

• Finanšu ministrijas oficiālajiem paziņojumiem par 2027. gada budžeta sagatavošanas gaitu.
• Ministru kabineta sēžu protokoliem, kuros tiek skatīti fiskālās konsolidācijas pasākumi.
• Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba kārtībai, kurā tiks izskatīti visi nodokļu politikas grozījumi.

Svarīgākais atskaites punkts ir budžeta izskatīšanas process parlamentā, kas tradicionāli noslēdzas gada pēdējos mēnešos. Līdz tam brīdim jebkādas prognozes par nodokļu izmaiņām paliek diskusiju stadijā, un galīgais lēmums būs atkarīgs no politiskā konsensa koalīcijas partneru vidū.

Avots: Finanšu ministrija