Vācijas vienotības diena: ko 3. oktobris nozīmē Eiropai un Latvijai

1. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, un Vācija atkal kļuva par vienu valsti. Tāpēc šajā datumā tiek atzīmēta Vācijas vienotības diena. Latvijas lasītājam tas ir arī orientieris Eiropas pārmaiņu laikā: Latvijas neatkarības atjaunošana norisinājās tajos pašos gados, taču tai bija sava vēsture, lēmumi un laika līnija.

Kāpēc Vācijas svētku datums ir 3. oktobris

Vācijas vienotības diena atzīmē valsts apvienošanos, kas juridiski stājās spēkā 1990. gada 3. oktobrī. Kā skaidro Vācijas federālā valdība, tieši šis datums ir saistīts ar 1990. gada atkalapvienošanos. Tas atšķiras no 1989. gada 9. novembra, kad krita Berlīnes mūris.

Mūra krišana bija redzamākais pārmaiņu brīdis, bet ar to Vācijas apvienošana vēl nebija pabeigta. Bija jāpieņem politiski lēmumi, jāvienojas par abu Vāciju institūciju un ekonomikas apvienošanu un jārisina jautājumi ar valstīm, kurām pēc Otrā pasaules kara bija īpašas tiesības attiecībā uz Vāciju. Tādēļ valsts svētku datums ir apvienošanās diena, nevis diena, kad tika atvērta robeža Berlīnē.

No Berlīnes mūra krišanas līdz vienai valstij

Pēc Otrā pasaules kara Vācija bija sadalīta divās valstīs. Aukstā kara laikā robeža starp tām kļuva par Eiropas politiskā dalījuma simbolu. Kad 1989. gada novembrī tika atvērta robeža Berlīnē, cilvēki varēja pārvietoties starp pilsētas daļām, bet Vācijas Demokrātiskā Republika un Vācijas Federatīvā Republika vēl pastāvēja atsevišķi.

1. gadā apvienošanās ieguva konkrētu politisku un juridisku formu. Martā Vācijas Demokrātiskajā Republikā notika brīvas parlamenta vēlēšanas. Septembrī tika parakstīts tā dēvētais „divi plus četri” līgums par Vācijas jautājuma ārējiem aspektiem. Oktobrī apvienošanās stājās spēkā. Šī secība palīdz saprast, kāpēc ar vienu iespaidīgu 1989. gada vakaru nepietiek, lai izstāstītu visu Vācijas vienotības vēsturi.

Vācijas apvienošanās mainīja Eiropas politisko karti: tās centrā atkal bija viena Vācijas valsts. Vienlaikus citur Eiropā turpinājās savi pārmaiņu procesi. To dalībniekiem bija atšķirīgi mērķi un atšķirīgi tiesiskie ceļi, pat ja norises risinājās vienā laikmetā.

Kur šajā laika līnijā atradās Latvija

Latvijas gadījumā runa ir par neatkarības atjaunošanu, nevis divu valstu apvienošanu. Latvijas valstiskuma pamats bija 1918. gadā dibinātā republika. Pēc padomju okupācijas Latvijas neatkarības atjaunošanas kustība prasīja atgriešanos pie šīs valstiskās nepārtrauktības.

Svarīgs agrāks posms bija 1989. gada 23. augusta Baltijas ceļš, kad cilvēki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidoja cilvēku ķēdi, pieprasot brīvību. Tas notika vairāk nekā divus mēnešus pirms Berlīnes mūra krišanas. Abu notikumu tuvums laikā rāda, cik plašas bija pārmaiņas Eiropā, taču Baltijas ceļš nebija Vācijas apvienošanās daļa.

1990. gada 4. maijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tā noteica pārejas periodu valstiskās neatkarības atjaunošanai. Kad Vācija 1990. gada 3. oktobrī atzīmēja apvienošanos, Latvijā šis pārejas periods vēl turpinājās. Tieši šī atšķirība pasargā no maldīga iespaida, ka abas valstis vienā laikā sasniedza vienādu politisku iznākumu.

1989.–1991. gads četros pieturas punktos

• 1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļš pauž Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju prasību pēc brīvības.
• 1989. gada 9. novembris: tiek atvērta Berlīnes mūra robeža; Vācijas apvienošanās vēl nav notikusi.
• 1990. gada 3. oktobris: stājas spēkā Vācijas apvienošanās, kurai veltīta Vācijas vienotības diena.
• 1991. gada 21. augusts: Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, izbeidzot 1990. gada deklarācijā noteikto pārejas periodu.

Šajā īsajā laika līnijā redzamas gan paralēles, gan robežas starp procesiem. Aukstā kara kārtības vājināšanās radīja pārmaiņu apstākļus plašā Eiropas daļā. Tomēr no tā neizriet, ka Vācijas apvienošanās izraisīja Latvijas neatkarības atjaunošanu vai ka viens datums izskaidro visus 1989.–1991. gada notikumus. Vēlāk Latvijas neatkarības nostiprināšanas laika līnijā nozīmīga bija arī Krievijas karaspēka izvešana.

Kāpēc 3. oktobris ir nozīmīgs arī Latvijas lasītājam

Vācijas vienotības diena atgādina, cik strauji 20. gadsimta beigās mainījās Eiropas robežas un politiskās iespējas. Latvijai šis datums palīdz salīdzināt notikumu secību: līdz 1990. gada oktobrim Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija jau bija pieņemta, bet 1991. gada augusta lēmums vēl bija priekšā.

Ja jāatceras tikai viena atšķirība, tā ir šāda: 3. oktobris ir Vācijas apvienošanās datums, savukārt Latvijas neatkarības atjaunošanas galvenie dokumenti ir 1990. gada 4. maija deklarācija un 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums. Lasot par šo laikmetu, tieši šo dokumentu datumi palīdz nepārnest vienas valsts vēstures gaitu uz otru.

Autors: Lathemp redakcija.

Avots: Vācijas federālā valdība