Rail Baltica Latvijā: pārrobežu vilcieni līdz 2030. gadam?

1. gada 28. augusta vērtējumā Rail Baltica jautājums Latvijā ir sašaurināts līdz vienam praktiskam rezultātam: vai līdz 2030. gada beigām sāksies regulāri, publiski pieejami pasažieru reisi pāri vismaz vienai Latvijas robežai. RB Rail AS projektu raksturo kā Eiropas standarta 1435 mm dzelzceļu, savukārt Eiropas Komisija uzsver tā pārrobežu nozīmi.

Oficiālajā projekta informācijā 2030. gads norādīts kā pirmās īstenošanas kārtas mērķis. Tomēr stacija, uzbērums vai atsevišķs gatavs sliežu posms vēl nedod pasažierim iespēju aizbraukt uz Lietuvu vai Igauniju. Tādēļ prognozi izšķirs ekspluatācijas sākums, nevis tikai būvdarbu progress.

Precīzais slieksnis līdz 2030. gada beigām

• Jautājums: vai Latvijā sāksies regulāra Rail Baltica pārrobežu pasažieru satiksme?
• Termiņš: 2030. gada 31. decembris plkst. 23.59 pēc Latvijas laika.
• JĀ: publiski pieejams reiss pa 1435 mm pamattrasi šķērso Latvijas robežu.
• NĒ: līdz termiņam pieejami tikai būvdarbi, izmēģinājumi vai iekšzemes reisi.
• Izšķirošais apliecinājums: publicēts saraksts un operatora vai infrastruktūras pārvaldītāja paziņojums par sāktu satiksmi.

Lai iznākums būtu JĀ, nav obligāti vienlaikus jāatklāj satiksme gan uz Lietuvu, gan Igauniju. Pietiek ar regulāru pasažieru vilcienu, kas pa Rail Baltica pamattrasi faktiski šķērso vienu no Latvijas valsts robežām. Vienreizējs svinīgs brauciens šo prasību neizpilda.

1435 mm pamattrase ir svarīgāka par atsevišķiem objektiem

RB Rail AS projekta aprakstā Rail Baltica definēta kā jauna Eiropas standarta 1435 mm sliežu platuma infrastruktūra, kas Baltijas valstis savienos ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Tas nosaka arī prognozes tehnisko robežu: nepietiek ar pasažieru vilcienu uz cita Latvijas dzelzceļa maršruta.

Eiropas Komisija projektu raksturo kā pārrobežu savienojumu starp Igauniju, Latviju, Lietuvu un pārējo Eiropas transporta tīklu. Tātad projekta praktiskā vērtība nav tikai jauna infrastruktūra vienā valstī, bet spēja nodrošināt nepārtrauktu starptautisku kustību.

Abu norādīto lapu avotu datos nav dots publicēšanas vai pēdējās atjaunošanas datums. Tās droši pamato projekta būtību un pārrobežu mērķi, taču ar tām vien nepietiek, lai noteiktu Latvijas pamattrases pašreizējo gatavības pakāpi vai konkrētu finansējuma iztrūkumu.

Par Latvijas posma gatavību vēl vajadzīgi izmērāmi dati

Atsevišķu būvdarbu sākšana vai pabeigšana neparāda, vai līdz 2030. gada beigām būs gatava visa pasažieru reisam nepieciešamā ķēde. Būtiska ir nepārtraukta infrastruktūra no Latvijas līdz robežai, tās savienojums ar kaimiņvalsts posmu un iespēja šo maršrutu droši nodot ekspluatācijā.

Norādītie oficiālie avoti nesniedz vienotu, datētu Latvijas gatavības rādītāju. Tajos nav norādīts, cik kilometru pamattrases ir nodoti ekspluatācijā, vai pārrobežu posms ir nepārtraukts un kad paredzēti visi satiksmei nepieciešamie drošības lēmumi.

Skaitļi, kuriem būs izšķiroša nozīme

Turpmākajos publiskajos paziņojumos jāmeklē konkrēti, savstarpēji pārbaudāmi rādītāji:

• izbūvētās un ekspluatācijā nodotās pamattrases garums Latvijā;
• pārrobežu savienojuma gatavība Lietuvas vai Igaunijas virzienā;
• elektrifikācijas, signalizācijas un satiksmes vadības nodošanas termiņi;
• izvēlētais pasažieru pārvadātājs, ritošā sastāva pieejamība un kustības saraksts;
• finansējuma lēmumi ar summām, saņēmējiem un izpildes termiņiem.

Ar pašlaik norādītajiem avotiem nevar pamatoti nosaukt finansējuma deficīta apmēru vai nākamā finansēšanas lēmuma datumu. Tādēļ jebkurš precīzs skaitlis bez atsevišķa Latvijas institūciju vai Eiropas Komisijas dokumenta būtu jāuztver piesardzīgi.

JĀ scenārijam vajadzīga gan trase, gan reāls pakalpojums

Pat pilnībā izbūvēta līnija automātiski nenozīmē pasažieru satiksmi. Praktiski būs vajadzīga infrastruktūras nodošana ekspluatācijā, drošības atļaujas, vilcieni, apkalpojošais personāls, operators, kustības saraksts un pasažieriem pieejams pakalpojums.

JĀ scenārijs kļūtu ticamāks, ja Latvija un vismaz viena kaimiņvalsts publicētu saskaņotu pārrobežu posma pabeigšanas grafiku, kam sekotu pārvadātāja nosaukšana un konkrēts pirmā regulārā reisa datums. Īpaši spēcīgs signāls būtu biļešu tirdzniecības sākums kopā ar oficiāli publicētu sarakstu.

Svarīgi, lai vilciens brauktu tieši pa Rail Baltica 1435 mm pamattrasi un reiss būtu publiski pieejams. Regulāra satiksme nozīmē iepriekš publicētu, atkārtojamu pakalpojumu, nevis vienreizēju demonstrācijas braucienu ierobežotam viesu lokam.

NĒ scenāriju var izraisīt arī viens nepabeigts posms

Pārrobežu dzelzceļš darbojas tikai tad, ja vienlaikus gatava visa nepieciešamā sistēma. Kavēšanās Latvijas pamattrasē, robežas savienojumā, signalizācijā, sertifikācijā, vilcienu piegādē vai operatora sagatavošanā var atlikt pasažieru reisus arī tad, ja vairākas stacijas un gari būvniecības posmi jau ir pabeigti.

Publiskā finansējuma nepietiekamība varētu prasīt būvdarbu secības maiņu vai atsevišķu posmu pārcelšanu. Taču prognozes iznākumu nenosaka pats finansējuma deficīta fakts. NĒ iestājas tikai tad, ja tā vai citu iemeslu dēļ regulāra pārrobežu pasažieru satiksme līdz noteiktajam termiņam nav sākta.

Arī iekšzemes reiss starp divām Latvijas stacijām nebūtu pietiekams. Tas pats attiecas uz būvdarbu vilcienu, izmēģinājumu, tehnisku pārbaudi, stacijas atklāšanu vai paziņojumu par satiksmi, kas faktiski paredzēta tikai 2031. gadā.

Ko pārrobežu reisi mainītu Latvijas pasažieriem

JĀ iznākums dotu Latvijas pasažieriem jaunu regulāru dzelzceļa savienojumu vismaz ar Lietuvu vai Igauniju. Tas pavērtu iespēju plānot starptautiskus braucienus pēc publiska saraksta, veidot pārsēšanās savienojumus un pakāpeniski iekļaut Latviju plašākā Eiropas maršrutu tīklā.

Tomēr pats pirmais pārrobežu reiss vēl negarantētu biežu satiksmi, zemas cenas vai ērtu piekļuvi visiem reģioniem. Praktiskais ieguvums būtu atkarīgs no pieturu izvietojuma, reisu biežuma, biļešu sistēmas un savienojumiem ar reģionālajiem autobusiem un esošajiem vilcieniem.

NĒ iznākums nozīmētu, ka ceļotājiem pēc 2030. gada beigām vēl būtu jāpaļaujas uz citiem pārrobežu transporta risinājumiem. Pabeigtie objekti nezaudētu infrastruktūras vērtību, taču sabiedrībai solītais mobilitātes rezultāts būtu atlikts, bet publiskā finansējuma atdeve pasažieru ikdienā parādītos vēlāk.

Iznākumu noteiks saraksts un faktiski sācies reiss

Visdrošākais JĀ apliecinājums būs divu publisku faktu kopums. Vispirms jābūt oficiālam kustības sarakstam, kurā redzams regulārs pasažieru reiss pa Rail Baltica pamattrasi pāri Latvijas robežai. Pēc tam operatoram vai infrastruktūras pārvaldītājam jāapstiprina, ka satiksme norādītajā datumā faktiski sākta.

Papildu apliecinājumi var būt biļešu pieejamība, maršruta un pieturu saraksts, kā arī oficiāla informācija par pirmā regulārā reisa izpildi. Plašsaziņas līdzekļu ziņas vai atklāšanas ceremonija vien nebūs pietiekama, ja nav iespējams pārbaudīt publiska pakalpojuma sākumu.

Nākamais izšķirošais signāls būs nevis vispārīgs būvniecības progresa procents, bet datēts ekspluatācijas plāns ar pārrobežu maršrutu, operatoru un pirmā reisa dienu. Līdz tā publicēšanai 2030. gads paliek projekta mērķis, nevis garantija pasažierim.

Avots: RB Rail AS