Septembris ir piemērots laiks pārbaudīt dzīvokļa logus, radiatorus un vietas, kurās ziemā visbiežāk zūd siltums. Daudzus trūkumus iespējams novērst bez remonta: jānomaina nolietoti blīvējumi, jāatbrīvo radiatori no gaisa un jāpārkārto mēbeles. Svarīgākais drošības nosacījums — nedrīkst aizsegt ventilācijas lūkas, pat ja no tām jūtama vēsa gaisa plūsma.
Autors: Lathemp redakcija
Atjaunots: 2026. gada 30. augustā
Vispirms nosakiet, kur dzīvoklis zaudē siltumu
Pārbaudi vislabāk veikt vēsā un vējainā dienā. Lēni virziet plaukstu gar logu rāmjiem, palodzēm, balkona durvīm un ārsienu savienojumiem. Izteikta vēsa gaisa kustība parasti norāda uz spraugu vai nolietotu blīvējumu.
Precīzākai pārbaudei starp loga rāmi un vērtni ievietojiet papīra lapu, aizveriet logu un mēģiniet lapu izvilkt. Ja tā izslīd gandrīz bez pretestības, konkrētajā vietā piespiedums var būt nepietiekams. Pārbaudiet vairākus punktus pa visu loga perimetru.
Apskatiet arī blīvējuma stāvokli. Sacietējusi, saplaisājusi vai no rievas izslīdējusi gumija vairs nepilda savu uzdevumu. Mitruma pēdas un pelējums loga ailē var liecināt gan par aukstu virsmu, gan nepietiekamu ventilāciju, tādēļ spraugu aizlīmēšana nedrīkst aizstāt regulāru vēdināšanu.
Logu un balkona durvju blīvējumu sakārtošana
Pirms jauna blīvējuma uzstādīšanas rāmis jānotīra un jāattauko. Pašlīmējošo blīvējumu izvēlieties atbilstoši spraugas platumam: pārāk plāns materiāls neapturēs caurvēju, bet pārāk biezs var apgrūtināt loga aizvēršanu un noslogot furnitūru.
Blīvējumu līmējiet vienmērīgi, nestiepjot materiālu un neatstājot pārtraukumus stūros. Pēc darba vairākas reizes atveriet un aizveriet logu. Vērtnei jānoslēdzas bez pārmērīga spēka, bet papīra pārbaudē jābūt jūtamai pretestībai.
Ja logs ir šķībs, rokturis kustas smagi vai starp rāmi un vērtni redzama nevienāda sprauga, ar blīvējuma nomaiņu var nepietikt. Šādā gadījumā drošāk ir pasūtīt furnitūras regulēšanu, nevis patvaļīgi grozīt visus regulēšanas elementus.
Logu termoplēve var palīdzēt veciem logiem ar vēsu iekšējo virsmu. To nostiprina pie tīra rāmja un nostiepj atbilstoši ražotāja norādījumiem. Plēve nedrīkst bloķēt loga rokturi, vēdināšanas iespēju vai avārijas izeju.
Radiatoru atgaisošana pirms apkures sezonas
Gaiss radiatorā var traucēt vienmērīgu siltumnesēja cirkulāciju. Raksturīgas pazīmes ir burbuļošana, čalošana vai situācija, kad radiatora augšdaļa ir vēsāka par apakšdaļu. Tomēr auksts radiators var liecināt arī par apkures sistēmas regulējuma vai cirkulācijas problēmu.
Daudzdzīvokļu mājā pirms atgaisošanas noskaidrojiet apsaimniekotāja noteikumus. Kopējā sistēmā nepareiza ventiļa atvēršana vai liela ūdens daudzuma izlaišana var ietekmēt arī citus dzīvokļus. Ja radiatoram nav skaidri atpazīstama atgaisošanas ventiļa, darbu uzticiet speciālistam.
Ja atgaisošanu atļauts veikt pašam:
- Izslēdziet radiatora termostatu vai iestatiet to zemākajā pozīcijā.
- Zem atgaisošanas ventiļa novietojiet trauku un uzklājiet dvieli.
- Ar piemērotu atslēgu ventili atveriet ļoti lēni, tikai nedaudz.
- Sagaidiet, līdz šņākšana beidzas un parādās vienmērīga ūdens strūkla.
- Ventili saudzīgi aizveriet, nepārvelkot to, un noslaukiet mitrumu.
- Pēc apkures ieslēgšanas pārbaudiet, vai nav noplūdes un radiators sasilst vienmērīgi.
Karsts ūdens var radīt apdegumus. Ja ventilis ir ieķīlējies, bojāts vai pēc aizvēršanas pil, nemēģiniet to labot ar spēku — sazinieties ar apsaimniekotāju vai santehniķi.

Lēti risinājumi, kas palīdz saglabāt siltumu
Pirms pirkt elektrisku sildītāju, ir vērts novērst vienkāršākos siltuma zudumus. Nelieli uzlabojumi vislabāk darbojas kopā:
- nomainiet nolietotus logu un balkona durvju blīvējumus;
- veciem logiem izmantojiet caurspīdīgu termoplēvi;
- aiz radiatora pie aukstas ārsienas uzstādiet šim nolūkam paredzētu atstarojošu paneli;
- atvirziet dīvānu, skapi un citus lielus priekšmetus no radiatora;
- izvēlieties aizkarus, kuri nekarājas pāri radiatoram un termostatam;
- vakarā aizveriet žalūzijas vai biezākus aizkarus, bet dienā ielaidiet saules gaismu;
- pie ieejas durvīm novērsiet spraugas ar piemērotu blīvējumu vai durvju apakšas profilu;
- uz aukstas grīdas izmantojiet paklāju komfortam, īpaši vietās, kur ilgstoši uzturas cilvēki;
- uzturiet radiatorus tīrus, jo putekļu kārta un priekšmeti traucē brīvai gaisa kustībai.
Atstarojošo materiālu nevajadzētu vienkārši iespiest starp radiatoru un sienu. Tam jābūt stabili piestiprinātam, karstumizturīgam un paredzētam lietošanai apkures ierīču tuvumā. Neaizsedziet radiatora augšdaļu un sānus, jo siltajam gaisam jāspēj brīvi cirkulēt.
Mēbeļu un aizkaru izvietojums ietekmē apkures rezultātu
Radiators silda telpu ne tikai ar virsmas izstaroto siltumu, bet arī veido gaisa cirkulāciju. Ja priekšā atrodas dīvāns, ciešs dekoratīvais pārsegs vai aizkars līdz grīdai, siltums uzkrājas pie loga un sienas, nevis izplatās telpā.
Atstājiet radiatora priekšpusi un augšdaļu brīvu. Arī termostatiskajai galvai jāatrodas telpas gaisā, nevis aiz bieza aizkara. Pretējā gadījumā tā var uztvert pie radiatora sakarsušo gaisu un samazināt siltuma padevi, lai gan pārējā telpa vēl ir vēsa.
Ja iespējams, lielu skapi neatstājiet cieši pie aukstas ārsienas. Neliela gaisa sprauga palīdz gaisam cirkulēt un mazina pastāvīga kondensāta risku. Periodiski pārbaudiet sienu aiz mēbelēm, īpaši guļamistabā un telpās ar paaugstinātu mitrumu.
Vēdiniet īsi un intensīvi, neaizsedzot ventilāciju
Centieni saglabāt siltumu nedrīkst pasliktināt gaisa kvalitāti. Ventilācijas restes vannasistabā, tualetē vai virtuvē nedrīkst aizlīmēt, aizbāzt vai aizsegt ar mēbelēm. Tās palīdz izvadīt mitrumu un piesārņotu gaisu, bet telpās ar gāzes iekārtām ventilācija ir īpaši būtiska drošībai.
Aukstā laikā lietderīgāka par stundām ilgi pusvirus atstātu logu parasti ir īsa, intensīva vēdināšana. Plaši atveriet logu uz dažām minūtēm un pēc tam aizveriet. Tā gaiss nomainās, bet sienas, grīda un mēbeles nepaspēj pilnībā atdzist.
Ja pēc logu noblīvēšanas regulāri veidojas kondensāts, palieliniet vēdināšanas biežumu un sekojiet telpas mitrumam. Noturīgs pelējums, dūmgāzu smaka vai aizdomas par nepareizu ventilācijas darbību ir iemesls vērsties pie apsaimniekotāja vai atbilstoša speciālista.
Praktisks sagatavošanās plāns vienai nedēļas nogalei
Sāciet ar dzīvokļa apskati un pierakstiet problēmas katrā telpā. Pirmajā dienā notīriet logu rāmjus, pārbaudiet blīvējumus un iegādājieties tikai nepieciešamos materiālus. Tajā pašā laikā atbrīvojiet radiatorus no aizkariem, mēbelēm un uz tiem novietotiem priekšmetiem.
Otrajā dienā nomainiet bojātos blīvējumus, uzstādiet termoplēvi vai atstarojošos paneļus un pārbaudiet logu darbību. Radiatorus atgaisojiet tikai tad, ja tas ir nepieciešams un saskaņots ar mājas apkures sistēmas kārtību.
Pēc apkures sākuma vēlreiz pārbaudiet katru radiatoru, ventiļus un logu ailes. Ja telpa joprojām ir auksta, lai gan radiators ir karsts un neaizsegts, problēma var būt ēkas norobežojošajās konstrukcijās vai sistēmas balansējumā. Šādā gadījumā rezultātu dos apsaimniekotāja vai speciālista veikta pārbaude, nevis papildu spraugu aizlīmēšana.
Avots: Editorial research
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Praktiskā pieeja
Ieteikumi sakārtoti pēc darbu secības, atsevišķi norādot situācijas, kurās jāvēršas pie apsaimniekotāja vai speciālista.
- Pārbaudīt logu blīvējumu visā rāmja perimetrā
- Radiatoru atgaisošanu saskaņot ar mājas apsaimniekotāju
- Neaizsegt ventilācijas lūkas un radiatoru gaisa plūsmu
- Pēc apkures ieslēgšanas pārbaudīt ventiļus un noplūdes
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-08-30 14:00
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri