Latvijas Industriālo kaņepju asociācija (LIKA): ”Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ”

Burtiski novembra pirmajās dienās esam liecinieki procesam, ka pasaulē strauji aug pieprasījums pēc medicīnā izmantojamām kaņepēm. To nosaka gan liela skaita attīstīto valstu lēmumi atļaut kaņepju produktus izmantot medicīniskām vajadzībām, gan vadošo farmācijas kompāniju interese radīt jaunus produktus, kuru pamatā ir kaņepju sen zināmās dziednieciskās īpašības. Ne velti jau senie ķīnieši uzskatīja, ka kaņepju sēklas ir vienas no piecām cilvēces nozīmīgākajām  sēklām. Pasaules farmācijas giganti investē jaunu zāļu un ārstniecības līdzekļu izstrādē, klīniskajos pētījumos un zāļu serifikācijā. Pieprasījums aug lavīnveidīgi.

Latvijas industriālo kaņepju asociācija aicina topošo Latvijas valdību ātri veikt nelielus precizējumus esošajā likumdošanā, lai, sākot ar jauno lauksaimniecības sezonu, zemnieki varētu rēķināties ar konkrētiem spēles noteikumiem, lai jau nākamajā rudenī Latvijas budžets nodokļos saņemtu miljonos mērāmus papildus naudas līdzekļus. Latvijai ir jāizmanto nelielas valsts, kur lēmumus var pieņemt ātri, priekšrocības un jāstiprina zemnieku starptautiskā konkurētspēja.

Ar 1. novembri medicīnā izmantojamo kaņepju tirdzniecība ir atļauta Anglijā, Skotijā un Velsā. Atbilstoši ANO datiem Lielbritānija ir pasaulē lielākā kaņepju ražotāja medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem. Novembra pirmajās dienās Izraēlas Finanšu in Iekšējās drošības ministri beidzot vienojušies, ka tiks veiktas izmaiņas likumdošanā, kas atļaus medicīnā izmantojamo kaņepju eksportu. Izraēlas budžeta ieguvumi no šī lēmuma pēc dažādām aplēsēm būs  līdz pat 1 miljardam eiro katru gadu. Kamēr ministri nespēja vienoties par kopēju nostāju, viena no vadošajām Izraēlas kompānijām  medicīnā izmantojamo kaņepju audzēšanā jau paspēja saņemt licenci kaņepju audzēšanai un eksportam Grieķijā. Lielbritānija, Izraēla kopā ar ASV un Kanādu, kur kaņepju izmantošana medicīnas vajadzībām atļauta jau labu laiku, ir starp toni nosakošajiem smagsvariem pasaules farmācijas industrijā.

Kaņepju izmantošana medicīnas nozarē ir iespēja Latvijas zemniekiem  iekļauties globālajā tirgū. Šī nu ir tā reize, lad teiciens “laiks ir nauda” precīzi raksturo situāciju. Straujais pieprasījuma kāpums jau pašlaik ir licis virknei Eiropas valstu sākt darbu pie izmaiņām likumdošanā, lai radītu priekšnoteikumus savu zemnieku konkurētspējas paaugstināšanai šajā specifiskajā tirgus nišā. Taču vēsturiski izveidojušos aizspriedumu un bieži arī sabiedrības nezināšanas dēļ likumdošanas izmaiņas nebūt neiet viegli. Latvijai kā mazai valstij ir priekšrocības, lai mūsu zemnieki  būtu ieguvēji no globālajām tirgus izmaiņām.

Medicīnā izmantojamo sējas kaņepju audzēšanai ir potenciāls kļūt par jaunu strauji augošu nišu Latvijas lauksaimniecībā, kas īpaši interesanta ir maziem un vidējiem zemniekiem. Sējas kaņepju audzēšana medicīnas nozarei ir 100% eksporta produkts ar augstu pievienoto vērtību. Nauda plūstu uz Latviju, ceļot labklājību, uzlabojot valsts importa – eksporta bilanci. Zīmīgs ir Itālijas piemērs. 2013. gadā tur kaņepes tika audzētas 400 hektāru platībā,  2016. gada decembrī likumos noteica prasības, kas jāievēro audzētājiem un ražotājiem dažādās nozarēs, kurās kaņepes izmanto: pārtikā, kosmētikā, amatniecībā, rūpniecībā, enerģētikā, izglītībā un medicīnā. Nozare tikai pusotra gada laikā piedzīvoja milzīgu uzplaukumu, desmit reizes līdz 4000 hektāriem palielinot platības kaņepju audzēšanai. Lielāko daļu pieauguma veido jaunas, nelielas (2-5 ha) saimniecības, apgrozījums šogad tiek lēsts vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Eiropas Savienībā ir 67 atļautas kaņepju šķirnes, ko drīkst audzēt industriālo produktu kā eļļas, šķiedra iegūšanai un kontrolētās teritorijās medicīnas nozares vajadzībām. Arī Latvijā likums atļauj sējas kaņepju audzēšanu medicīnas vajadzībām, taču ir nepieciešami likuma precizējumi, lai tas būtu traktējams viennozīmīgi un neradītu problēmas pielietojot reālajā dzīvē.

Jau tagad likumdošanas bāze Latvijā ir praktiski sakārtota un uzraudzības sistēma strādā. Tās pamatā ir valsts sertificēta sēklu iepirkšana un tālāka zemnieku uzraudzība, ko veic Valsts augu aizsardzības dienests. Valsts dienestiem ir datu bāze ar konkrētiem zemniekiem, viņu iegādāto kaņepju šķirņu sēklu daudzumu, apsētajām platībām. Jau tagad zemnieki maksā valstij par šo uzraudzību. Būtu nepieciešama sējas kaņepju audzētāju sertifikācijas noteikšana likumdošanā, ko kopā ar atbildību ir gatava uzņemties Latvijas industriālo kaņepju asociācija. Zemnieku uzraudzību atvieglo fakts, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos atklātās kontrolētās teritorijās var izaudzēt medicīnā izmantojamas kaņepes.

Sējas kaņepes ir sens Latvijai tradicionāls kultūraugs, kas bieži pieminēts tautasdziesmās, bet 20. gs. vidū – padomju laikā -  to audzēšanu Latvijā aizliedza un vēlāk noteica, ka tās drīkst audzēt tikai ar atļaujām. Sējas kaņepes ir nozīmīgs kultūraugs, jo no tām iegūst divu veidu produkciju — šķiedru un sēklas. Sējas kaņepju eļļā ir daudz nepiesātināto taukskābju u.c. cilvēka uzturā un medicīnā nozīmīgu vielu. Lai iegūtu kvalitatīvu kaņepju produkciju, liela nozīme ir ģenētiskajam potenciālam, audzēšanas tehnoloģijām un vides apstākļu ietekmei. Latvijā sējas kaņepju audzēšana ir atļauta šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem, taču tās nedrīkst audzēt telpās un segtās platībās, piemēram, siltumnīcās vai zem plēves.

Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) valdes loceklis Uldis Šauers

This entry was posted in Bez tēmas. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>